Psalmi 91
1 Koji živi u zaklonu višnjega, u sjenu svemoguæega poèiva.
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 Govori Gospodu: ti si utoèište moje i braniè moj, Bog moj, u kojega se uzdam.
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
3 On æe te izbaviti iz zamke ptièareve, i od ljutoga pomora;
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 Perjem svojim osjeniæe te, i pod krilima njegovijem zakloniæeš se; istina je njegova štit i ograda.
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
5 Neæeš se bojati strahote noæne, strijele, koja leti danju,
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
6 Pomora, koji ide po mraku, bolesti, koja u podne mori.
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 Pašæe pored tebe tisuæa i deset tisuæa s desne strane tebi, a tebe se neæe dotaæi.
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
8 Samo æeš gledati oèima svojima, i vidjeæeš platu bezbožnicima.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 Jer si ti, Gospode, pouzdanje moje. Višnjega si izabrao sebi za utoèište.
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
10 Neæe te zlo zadesiti, i udarac neæe dosegnuti do kolibe tvoje.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 Jer anðelima svojim zapovijeda za tebe da te èuvaju po svijem putovima tvojim.
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
12 Na ruke æe te uzeti da gdje ne zapneš za kamen nogom svojom.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 Na lava i na aspidu nastupaæeš i gaziæeš laviæa i zmaja.
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 “Kad me ljubi, izbaviæu ga; zakloniæu ga, kad je poznao ime moje.
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 Zazvaæe me, i uslišiæu ga; s njim æu biti u nevolji, izbaviæu ga i proslaviæu ga.
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
16 Duga života nasitiæu ga, i pokazaæu mu spasenje svoje.”
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.
