Psalmi 7
1 Gospode, Bože moj! u tebe se uzdam, saèuvaj me od svijeh koji me gone, i izbavi me.
Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,
2 Da mi neprijatelj ne išèupa duše kao lav. Èupa, a nema ko da izbavi.
Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.
3 Gospode, Bože moj! ako sam to uèinio, ako je nepravda u rukama mojima,
Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,
4 Ako sam zlo vratio prijatelju svojemu, ili krivo uèinio onima koji na me na pravdi napadahu;
Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,
5 Neka goni neprijatelj dušu moju, i neka je stigne, i pogazi na zemlju život moj i slavu moju u prah obrati.
Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela)
6 Ustani, Gospode, u gnjevu svojem; digni se na žestinu neprijatelja mojih; probudi se meni na pomoæ, i otvori sud.
Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.
7 I ljudstvo æe se sleæi oko tebe; iznad njega izaði u visinu.
Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.
8 Gospod sudi narodima. Sudi mi, Gospode, po pravdi mojoj, i po bezazlenosti mojoj neka mi bude.
Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.
9 Nek se prekine zloæa bezbožnika, a pravednika potpomozi, jer ti ispituješ srca i utrobe, Bože pravedni!
Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs!
10 Štit je meni u Boga, koji èuva one koji su prava srca.
Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem.
11 Bog je pravedan sudija, i Bog je svaki dan gotov na gnjev.
Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina.
12 Ako se neæe bezbožnik da obrati, on oštri maè svoj, nateže luk svoj, i naperuje ga;
Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis,
13 I zapinje smrtnu strijelu, èini strijele svoje da pale.
Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas.
14 Gle, bezbožnik zaèe nepravdu, trudan bijaše zloèinstvom, i rodi sebi prijevaru.
Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku.
15 Kopa jamu i iskopa, i pade u jamu koju je naèinio.
Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis.
16 Zloba njegova obrati se na njegovu glavu, i zloèinstvo njegovo pade na tjeme njegovo.
Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.
17 Hvalim Gospoda za pravdu njegovu, i pjevam imenu Gospoda višnjega.
Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.
