Psalmi 69
1 Pomozi mi, Bože, jer doðe voda do duše.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2 Propadam u dubokom glibu, gdje nema dna; tonem vodi u dubine, i vali me zatrpavaju.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3 Iznemogoh vièuæi, promuèe mi grlo, pobijelješe mi oèi pogledajuæi Boga.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4 Onijeh koji mrze na me ni za što ima više nego kose na glavi mojoj; osiliše koji hoæe da me pogube, lažljivi neprijatelji moji. Što nijesam otimao, valja da vratim.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5 Bože! ti znaš je li u meni bezumlje, i krivice moje nijesu sakrivene od tebe.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6 Nemoj da se postide u meni koji se uzdaju u tebe, Gospode, Gospode nad vojskama! Nemoj da se posrame u meni koji traže tebe, Bože Izrailjev!
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7 Jer tebe radi podnosim rug, i sramota popade lice moje.
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8 Tuðin postadoh braæi svojoj, i neznan sinovima matere svoje.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9 Jer revnost za kuæu tvoju jede me i ruženja onijeh koji tebe ruže padaju na me.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10 Plaèem, postim se dušom svojom, i to mi se prima za zlo;
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11 Mjesto haljine oblaèim vreæu, i bivam im prièa.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12 O meni se razgovaraju sjedeæi na vratima, pijuæi vino pjevaju me.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13 A ja se molim tebi, Gospode; vrijeme je da se smiluješ, Bože; po velikoj milosti svojoj usliši me, jer je istinito spasenje tvoje.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14 Izvadi me iz gliba, da ne propadnem; da se izbavim od nenavidnika i iz duboke vode;
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15 Da me ne uzme voda na maticu, da me ne proždre puèina, i da ne sklopi jama nada mnom ždrijela svojega.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16 Usliši me, Gospode, jer je blagost tvoja milosrdna, po velikoj dobroti svojoj pogledaj me.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17 Nemoj odvratiti lica svojega od sluge svojega; jer me je tuga; pohitaj, usliši me.
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18 Približi se duši mojoj, izbavi je; nasuprot neprijateljima mojim izbavi me.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19 Ti znaš pod kakvim sam rugom, stidom i sramotom; pred tobom su svi neprijatelji moji.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20 Sramota satr srce moje, iznemogoh; èekam hoæe li se kome sažaliti, ali nema nikoga; hoæe li me ko potješiti, ali ne nalazim.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21 Daju mi žuè da jedem, i u žeði mojoj poje me octom.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22 Trpeza njihova neka im bude mreža i zamka, to neka im bude plata.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23 Neka im potamne oèi njihove, da ne vide, i njihove bedre raslabi zasvagda.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24 Izlij na njih jarost svoju, i plamen gnjeva tvojega neka ih obuzme!
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25 Stan njihov neka opusti, i u njihovijem šatorima neka ne bude nikoga da živi.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26 Jer koga si ti porazio, oni gone, i umnožavaju jade onima koje si ti ranio.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27 Meæi na njih krivicu za krivicom, da ne doðu do pravde tvoje.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28 Neka se izbrišu iz knjige živijeh, i s pravednicima nek ne budu zapisani.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29 A ja sam ništ i bolan; pomoæ tvoja, Bože, nek me zakloni.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30 Slaviæu ime Božije u pjesmi, velièaæu ga u hvali.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31 To je Bogu milije od vola, od teleta s rogovima i s papcima.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32 Vidjeæe ništi i radovaæe se. Koji tražite Boga, oživjeæe srce vaše.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33 Jer Bog èuje uboge, i sužanja svojih ne ogluša se.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34 Neka ga hvale nebesa i zemlja, mora i sve što se u njima mièe!
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35 Jer æe Bog spasti Sion, sazidaæe gradove Judine; i ljudi æe se ondje naseliti i naslijediæe ga.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36 I natražje æe se sluga njegovijeh utvrditi u njemu, i koji ljube ime njegovo nastavaæe na njemu.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
