< Psalmi 136 >

1 Slavite Gospoda, jer je dobar; jer je dovijeka milost njegova;
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Slavite Boga nad bogovima; jer je dovijeka milost njegova.
Pateiciet tam dievu Dievam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
3 Slavite gospodara nad gospodarima; jer je dovijeka milost njegova;
Pateiciet tam kungu Kungam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
4 Onoga, koji jedan tvori èudesa velika; jer je dovijeka milost njegova;
Tam, kas vien lielus brīnumus dara, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
5 Koji je stvorio nebesa premudro; jer je dovijeka milost njegova;
Kas debesis ar gudrību radījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
6 Utvrdio zemlju na vodi; jer je dovijeka milost njegova;
Kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
7 Stvorio velika vidjela; jer je dovijeka milost njegova;
Kas lielus spīdekļus darījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
8 Sunce, da upravlja danom; jer je dovijeka milost njegova;
Sauli, lai dienu valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
9 Mjesec i zvijezde, da upravljaju noæu; jer je dovijeka milost njegova;
Mēnesi un zvaigznes, lai nakti valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
10 Koji pobi Misir u prvencima njegovijem; jer je dovijeka milost njegova;
Kas ēģiptiešiem viņu pirmdzimtos nokāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
11 Izvede iz njega Izrailja; jer je dovijeka milost njegova;
Un Israēli no viņu vidus izvedis; jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
12 Rukom krjepkom i mišicom podignutom; jer je dovijeka milost njegova;
Ar stipru roku un izstieptu elkoni, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
13 Koji razdvoji Crveno More; jer je dovijeka milost njegova;
Kas Niedras jūru pāršķīris, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
14 I provede Izrailja kroz sred njega; jer je dovijeka milost njegova;
Un Israēli caur viņu cauri izvedis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
15 A Faraona i vojsku njegovu vrže u More Crveno; jer je dovijeka milost njegova;
Un Faraonu ar viņa karaspēku iegāzis Niedras jūrā, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
16 Prevede narod svoj preko pustinje; jer je dovijeka milost njegova;
Kas savus ļaudis pa tuksnesi vadījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
17 Pobi careve velike; jer je dovijeka milost njegova;
Kas lielus ķēniņus kāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
18 I izgubi careve znatne; jer je dovijeka milost njegova;
Un nokāvis varenus ķēniņus, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
19 Siona cara Amorejskoga; jer je dovijeka milost njegova;
Sihonu, Āmoriešu ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
20 I Oga cara Vasanskoga; jer je dovijeka milost njegova;
Un Ogu, Basanas ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
21 I dade zemlju njihovu u dostojanje; jer je dovijeka milost njegova;
Un devis viņu zemi par mantību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
22 U dostojanje Izrailju, sluzi svojemu; jer je dovijeka milost njegova;
Par mantību Israēlim, savam kalpam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
23 Koji nas se opomenu u poniženju našem; jer je dovijeka milost njegova;
Kas mūs pieminējis mūsu bēdās, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
24 I izbavi nas od neprijatelja naših; jer je dovijeka milost njegova;
Un mūs izrāvis no mūsu spaidītājiem, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
25 Koji daje hranu svakomu tijelu; jer je dovijeka milost njegova;
Kas visai miesai dod barību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
26 Slavite Boga nebeskoga; jer je dovijeka milost njegova.
Pateiciet Dievam debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

< Psalmi 136 >