< Psalmi 120 >

1 Ka Gospodu zavikah u nevolji svojoj, i usliši me.
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
2 Gospode! izbavi dušu moju od usta lažljivijeh i od jezika lukavoga.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
3 Šta æe ti dati i šta æe ti prinijeti jezik lukavi?
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
4 On je kao oštre strijele u jakoga, kao ugljevlje smrekovo.
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
5 Teško meni kad sam tuðin kod Meseha, živim kod šatora Kidarskih.
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
6 Dugo je živjela duša moja s onima koji mrze na mir.
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
7 Ja sam miran; ali kad stanem govoriti, u njih je rat.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

< Psalmi 120 >