Psalmi 108

1 Gotovo je srce moje, Bože; pjevaæu i hvaliæu zajedno sa slavom svojom.

Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

2 Preni se psaltire i gusle, ustaæu rano.

Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

3 Slaviæu tebe, Gospode, po narodima, pojaæu tebi po plemenima.

Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

4 Jer je svrh nebesa milost tvoja i do oblaka istina tvoja.

Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

5 Uzvisi se više nebesa, Bože, i po svoj zemlji neka bude slava tvoja!

Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

6 Da bi se izbavili mili tvoji, pomozi desnicom svojom, i usliši me.

Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

7 Bog reèe u svetinji svojoj: “veseliæu se, razdijeliæu Sihem, i dolinu Sokot razmjeriæu.

Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

8 Moj je Galad, moj je Manasija, Jefrem je krjepost glave moje, Juda skiptar moj.

Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

9 Moav je èaša iz koje se umivam, Edomu æu pružiti obuæu svoju; nad zemljom Filistejskom popijevaæu.”

Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

10 Ko æe me odvesti u tvrdi grad? ko æe me otpratiti do Edoma?

Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

11 Zar neæeš ti, Bože, koji si nas odbacio, i ne ideš, Bože, s vojskama našim?

Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

12 Daj nam pomoæ u tjeskobi, obrana je èovjeèija uzalud.

Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

13 Bogom smo jaki; on gazi neprijatelje naše.

Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.