Poslovice 31
1 Rijeèi cara Lemuila; sabrane rijeèi, kojima ga je uèila mati njegova.
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Šta, sine moj, šta, sine utrobe moje, i šta, sine zavjeta mojih?
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Ne daj krjeposti svoje ženama, ni putova svojih onima što satiru careve.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Nije za careve, Lemuilo, nije za careve da piju vino, ni za knezove da piju silovito piæe,
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 Da ne bi pijuæi zaboravio uredbe, i izmijenio pravicu kojemu nevoljniku.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Podajte silovito piæe onome koji hoæe da propadne, i vino onima koji su tužna srca;
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 Neka se napije i zaboravi svoje siromaštvo, i da se više ne sjeæa svoje muke.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Otvoraj usta svoja za nijemoga, za stvar svijeh namijenjenijeh smrti.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Otvoraj usta svoja, sudi pravo, daj pravicu nevoljnome i ubogome.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Ko æe naæi vrsnu ženu? jer vrijedi više nego biser.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Oslanja se na nju srce muža njezina, i dobitka neæe nedostajati.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Èini mu dobro, a ne zlo, svega vijeka svojega.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Traži vune i lana, i radi po volji rukama svojim.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Ona je kao laða trgovaèka, iz daleka donosi hranu svoju.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Ustaje dok je još noæ, daje hranu èeljadi svojoj i posao djevojkama svojim.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Misli o njivi, i uzme je, od rada ruku svojih sadi vinograd.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Opasuje snagom bedra svoja i krijepi mišice svoje.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Vidi kako joj je dobra radnja, ne gasi joj se noæu žižak.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Rukama svojima maša se preslice, i prstima svojima drži vreteno.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Ruku svoju otvora siromahu, i pruža ruke ubogome.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Ne boji se snijega za svoju èeljad, jer sva èeljad njezina ima po dvoje haljine.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Pokrivaèe sama sebi gradi, tako platno i skerlet odijelo joj je.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Zna se muž njezin na vratima kad sjedi sa starješinama zemaljskim.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Košulje gradi i prodaje, i pojase daje trgovcu.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Odijelo joj je krjepost i ljepota, i osmijeva se na vrijeme koje ide.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Usta svoja otvora mudro i na jeziku joj je nauka blaga.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Pazi na vladanje èeljadi svoje, i hljeba u lijenosti ne jede.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Sinovi njezini podižu se i blagosiljaju je; muž njezin takoðer hvali je;
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 Mnoge su žene bile vrsne, ali ti ih nadvišuješ sve.
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Ljupkost je prijevarna i ljepota tašta; žena koja se boji Gospoda, ona zaslužuje pohvalu.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Podajte joj od ploda ruku njezinijeh, i neka je hvale na vratima djela njezina.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
