Poslovice 23
1 Kad sjedeš da jedeš s gospodinom, pazi dobro što je pred tobom.
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Inaèe bi satjerao sebi nož u grlo, ako bi bio lakom.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Ne želi preslaèaka njegovijeh, jer su lažna hrana.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Ne muèi se da se obogatiš, i proði se svoje mudrosti.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Hoæeš li baciti oèi svoje na ono èega brzo nestaje? jer naèini sebi krila i kao orao odleti u nebo.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Ne jedi hljeba u zavidljivca, i ne želi preslaèaka njegovijeh.
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 Jer kako on tebe cijeni u duši svojoj tako ti jelo njegovo. Govoriæe ti: jedi i pij; ali srce njegovo nije s tobom.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Zalogaj što pojedeš izbljuvaæeš, i izgubiæeš ljubazne rijeèi svoje.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Pred bezumnijem ne govori, jer neæe mariti za mudrost besjede tvoje.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Ne pomièi stare meðe, i ne stupaj na njivu siroèadi.
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 Jer je jak osvetnik njihov; braniæe stvar njihovu od tebe.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Obrati k nauci srce svoje i uši svoje k rijeèima mudrijem.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Ne ukraæuj kara djetetu; kad ga biješ prutom, neæe umrijeti.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Sine moj, ako bude mudro srce tvoje, veseliæe se srce moje u meni;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 I igraæe bubrezi moji kad usne tvoje stanu govoriti što je pravo.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Srce tvoje neka ne zavidi grješnicima, nego budi u strahu Gospodnjem vazda.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 Jer ima plata, i nadanje tvoje neæe se zatrti.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Slušaj, sine moj, i budi mudar i upravi putem srce svoje.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Ne budi meðu pijanicama ni meðu izjelicama.
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 Jer pijanica i izjelica osiromašiæe, i spavaè hodiæe u ritama.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Slušaj oca svojega koji te je rodio, i ne preziri matere svoje kad ostari.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Kupuj istinu i ne prodaji je; kupuj mudrost, znanje i razum.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Veoma se raduje otac pravednikov, i roditelj mudroga veseli se s njega.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Neka se dakle veseli otac tvoj i mati tvoja, i neka se raduje roditeljka tvoja.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Sine moj, daj mi srce svoje, i oèi tvoje neka paze na moje pute.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Jer je kurva duboka jama, a tijesan studenac tuða žena.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Ona i zasjeda kao lupež i umnožava zloèince meðu ljudima.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Kome: jaoh? kome: kuku? kome svaða? kome vika? kome rane ni za što? kome crven u oèima?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Koji sjede kod vina, koji idu te traže rastvorena vina.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Ne gledaj na vino kad se rumeni, kad u èaši pokazuje lice svoje i upravo iskaèe.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Na pošljedak æe kao zmija ujesti i kao aspida upeæi.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Oèi æe tvoje gledati na tuðe žene, i srce æe tvoje govoriti opaèine.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 I biæeš kao onaj koji leži usred mora i kao onaj koji spava navrh jedra.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Reæi æeš: izbiše me, ali me ne zabolje; tukoše me, ali ne osjetih; kad se probudim, iæi æu opet da tražim to.
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
