Poslovice 16
1 Èovjek sprema srce, ali je od Gospoda što æe jezik govoriti.
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 Èovjeku se svi putovi njegovi èine èisti, ali Gospod ispituje duhove.
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 Ostavi na Gospoda djela svoja, i biæe tvrde namjere tvoje.
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 Gospod je stvorio sve sam za se, i bezbožnika za zli dan.
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 Mrzak je Gospodu ko je god ponosita srca, i neæe ostati bez kara ako æe i druge uzeti u pomoæ.
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 Milošæu i istinom oèišæa se bezakonje, i strahom Gospodnjim uklanja se èovjek oda zla.
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 Kad su èiji putovi mili Gospodu, miri s njim i neprijatelje njegove.
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 Bolje je malo s pravdom nego mnogo dohodaka s nepravdom.
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 Srce èovjeèije izmišlja sebi put, ali Gospod upravlja korake njegove.
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 Proroštvo je na usnama carevijem, u sudu neæe pogriješiti usta njegova.
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 Mjerila i potezi pravi od Gospoda su, i sve kamenje u tobocu njegovo je djelo.
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 Gadno je carevima èiniti nepravdu, jer se pravdom utvrðuje prijesto.
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 Mile su carevima usne pravedne, i oni ljube onoga koji govori pravo.
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 Gnjev je carev glasnik smrtni, ali mudar èovjek ublažiæe ga.
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 U veselu je licu carevu život, i ljubav je njegova kao oblak s poznijem daždem.
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 Koliko je bolje teæi mudrost nego zlato! i teæi razum koliko je ljepše nego srebro!
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 Put je pravednijeh uklanjanje oda zla; èuva dušu svoju ko pazi na put svoj.
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 Oholost dolazi pred pogibao, i ponosit duh pred propast.
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 Bolje je biti ponizna duha s krotkima nego dijeliti plijen s oholima.
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 Ko pazi na rijeè, nalazi dobro, i ko se uzda u Gospoda, blago njemu.
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 Ko je mudra srca, zove se razuman, a slast na usnama umnožava nauku.
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 Izvor je životu razum onima koji ga imaju, a nauka bezumnijeh bezumlje je.
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 Srce mudroga razumno upravlja ustima njegovijem, i dodaje nauku usnama njegovijem.
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 Ljubazne su rijeèi sat meda, slast duši i zdravlje kostima.
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 Neki se put èini èovjeku prav, a kraj mu je put k smrti.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 Ko se trudi, sebi se trudi, jer ga nagone usta njegova.
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 Èovjek nevaljao kopa zlo, i na usnama mu je kao oganj koji pali.
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 Opak èovjek zameæe svaðu, i opadaè rastavlja glavne prijatelje.
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 Nasilnik mami druga svojega i zavodi ga na put koji nije dobar;
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 Namiguje oèima, kad misli naopako; kad mièe usnama, èini zlo.
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 Sijeda je kosa slavna kruna, nalazi se na putu pravednom.
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 Bolji je spor na gnjev nego junak, i gospodar od svoga srca bolji je nego onaj koji uzme grad.
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 Ždrijeb se baca u krilo, ali je od Gospoda sve što izlazi.
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
