Jov 40
1 I tako odgovarajuæi Gospod Jovu reèe:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
2 Ko se prepire s Bogom, hoæe li ga uèiti? koji kudi Boga, neka odgovori na to.
Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
3 Tada Jov odgovori Gospodu i reèe:
Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4 Gle, ja sam malen, šta bih ti odgovorio? Meæem ruku svoju na usta svoja.
Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
5 Jednom govorih, ali neæu odgovarati; i drugom, ali neæu više.
Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
6 A Gospod opet odgovarajuæi Jovu iz vihora reèe:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
7 Opaši se sada kao èovjek; ja æu te pitati, a ti mi kazuj.
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
8 Hoæeš li ti uništiti moj sud? hoæeš li mene osuditi da bi sebe opravdao?
Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
9 Je li u tebe mišica kao u Boga? grmiš li glasom kao on?
Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
10 Okiti se sada èašæu i velièanstvom, u slavu i krasotu obuci se.
Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
11 Prospi jarost gnjeva svojega, i pogledaj sve ponosite, i obori ih.
Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
12 Pogledaj sve ponosite, i ponizi ih, i potri bezbožnike na mjestu njihovu.
Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
13 Zatrpaj ih sve u prah, i poveži im lice na skrivenu mjestu.
Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
14 Tada æu te i ja hvaliti da te èuva desnica tvoja.
Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
15 A gle, slon, kojega sam stvorio s tobom, jede travu kao vo;
Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
16 Gle, snaga mu je u bedrima njegovijem, i sila mu je u pupku trbuha njegova;
Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
17 Diže rep svoj kao kedar, žile od jaja njegovijeh spletene su kao grane;
Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
18 Kosti su mu kao cijevi mjedene, zglavci kao poluge gvozdene.
Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
19 On je prvo izmeðu djela Božijih, tvorac njegov dao mu je maè.
Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
20 Gore nose mu piæu, i sve zvijerje poljsko igra se ondje.
Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
21 U hladu liježe, u gustoj trsci i glibu.
Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
22 Granata drveta zaklanjaju ga sjenom svojim, i opkoljavaju ga vrbe na potocima.
Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
23 Gle, ustavlja rijeku da ne teèe, uzda se da æe ispiti Jordan gubicom svojom.
Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
24 Hoæe li ga ko uhvatiti na oèi njegove? zamku mu provuæi kroz nos?
Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
