Jov 32
1 Tada prestaše ona tri èovjeka odgovarati Jovu, jer se èinjaše da je pravedan.
Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
2 A Elijuj sin Varahilov od Vuza, roda Ramova, razgnjevi se na Jova što se sam graðaše pravedniji od Boga;
Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
3 I na tri prijatelja njegova razgnjevi se što ne naðoše odgovora i opet osuðivahu Jova.
Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
4 Jer Elijuj èekaše dokle oni govorahu s Jovom, jer bijahu stariji od njega.
Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
5 Pa kad vidje Elijuj da nema odgovora u ustima ona tri èovjeka, raspali se gnjev njegov.
Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
6 I progovori Elijuj sin Varahilov od Vuza, i reèe: ja sam najmlaði, a vi ste starci, zato se bojah i ne smijah vam kazati što mislim.
Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
7 Mišljah: neka govori starost, i mnoge godine neka objave mudrost.
Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
8 Ali je duh u ljudima, i duh svemoguæega urazumljuje ih.
Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
9 Veliki nijesu svagda mudri, i starci ne znaju svagda šta je pravo.
Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
10 Zato velim: poslušaj me da kažem i ja kako mislim.
Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
11 Eto, èekao sam da vi izgovorite, slušao sam razloge vaše dokle izviðaste besjedu.
Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
12 Pazio sam, ali gle, nijedan od vas ne sapre Jova, ne odgovori na njegove rijeèi.
Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
13 Može biti da æete reæi: naðosmo mudrost, Bog æe ga oboriti, ne èovjek.
Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
14 Nije na me upravio besjede, ni ja mu neæu odgovarati vašim rijeèima.
Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
15 Smeli su se, ne odgovaraju više, nestalo im je rijeèi.
Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
16 Èekao sam, ali ne govore, stadoše, i više ne odgovaraju.
Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
17 Odgovoriæu i ja za se, kazaæu i ja kako mislim.
Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
18 Jer sam pun rijeèi, tijesno je duhu u meni.
Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
19 Gle, trbuh je moj kao vino bez oduške, i raspukao bi se kao nov mijeh.
Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
20 Govoriæu da odahnem, otvoriæu usne svoje, i odgovoriæu.
Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
21 Neæu gledati ko je ko, i èovjeku æu govoriti bez laskanja.
Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
22 Jer ne umijem laskati; odmah bi me uzeo tvorac moj.
Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
