Jov 18
1 A Vildad Sušanin odgovori i reèe:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Kad æete svršiti razgovor? Orazumite se, pa æemo onda govoriti.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Zašto se misli da smo kao stoka? zašto smo gadni u vašim oèima?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Koji rastržeš dušu svoju u jarosti svojoj, hoæe li se tebe radi ostaviti zemlja i stijena se premjestiti sa svojega mjesta?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Da, vidjelo bezbožnijeh ugasiæe se, i iskra ognja njihova neæe sijati.
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Vidjelo æe pomrknuti u šatoru njegovu, i žižak æe se njegov ugasiti u njemu.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Silni koraci njegovi stegnuæe se, i oboriæe ga njegova namjera.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Jer æe se uvaliti u zamku nogama svojim i naiæi æe na mrežu;
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Uhvatiæe ga zamka za petu i svladaæe ga lupež.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Sakriveno mu je pruglo na zemlji, i klopka na stazi.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Otsvuda æe ga strahote strašiti i tjeraæe ga ustopce.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Izgladnjeæe sila njegova, i nevolja æe biti gotova uza nj.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Poješæe žile kože njegove, poješæe žile njegove prvenac smrti.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Išèupaæe se iz stana njegova uzdanica njegova, i to æe ga odvesti k caru strašnom.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 Nastavaæe se u šatoru njegovu, koji neæe biti njegov, posuæe se sumporom stan njegov.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Žile æe se njegove posušiti ozdo, i ozgo æe se sasjeæi grane njegove.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Spomen æe njegov poginuti na zemlji, niti æe mu imena biti po ulicama.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Odagnaæe se iz svjetlosti u mrak, i izbaciæe se iz svijeta.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Ni sina ni unuka neæe mu biti u narodu njegovu, niti kakoga ostatka u stanovima njegovijem.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 Èudiæe se danu njegovu koji budu poslije njega, a koji su bili prije obuzeæe ih strah.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Taki su stanovi bezakonikovi, i tako je mjesto onoga koji ne zna za Boga.
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
