< Mark 5 >
1 Jisua le a ruoisingei hah Galilee dîl râl kângkhat tieng, Gerasa ram an hong tunga.
Un tie nonāca viņpus jūras, Gadariešu tiesā.
2 Jisua hah rukuong renga a hong jôk harenghan, mahan thânngei renga hong suok mi inkhatin ântôngpuia. Ha mi hah a sûnga ratha saloi dôn ania
Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapās no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu;
3 male thânngeia om ngâi ani. Tutên Zingjirûi lienpa leh luo khit thei mak ngeia;
Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt.
4 Vêl tamtak a kutngei le a kengei an lei khita, aniatachu a kengei an khitna Zingjirûingei le thîrkolngei hah a pot sata, a khiek chit ngâia. A rât rai sikin tutên an mene theiloi ani.
Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza tās ķēdes un sarāva tos pinekļus, un neviens to nespēja valdīt.
5 Sûna le jâna, thânngeia le tângngeia han ân ieka, amananâkin lungngei leh an ât ngâi.
Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams.
6 Alazan renga Jisua a hong mua; masikin a hong tânna, amakunga ânboka,
Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās priekš Viņa zemē
7 male rôl inringtakin ân ieka, “Jisua, Pathien Ânchung Tak Nâipasal, khoimo mi lo rang ni ti? Dûk mi tho tet loi rangin, Pathien rimingin nang ke ngên!” a tia.
Un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!”
8 (Mahi a tina abi chu Jisua'n, a kôm, “Ratha saloi amapa sûng renga hih hong jôk roh!” a lei ti zoi sika ani.)
Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka.”
9 Masikin Jisua'n a kôm, “Imo ni riming!” tiin arkela. A kôm han, “Ki riming chu ‘Mob’ kin tam sabak ani” tiin a thuona.
Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Vārds man leģions, jo mēs esam daudz.”
10 Male ha ram renga hah ratha saloingei a rujûlpai loina rangin Jisua kôm han a ngênrîta.
Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu.
11 Ma mun kôla muol panga han vok pâl tamtak sâk rok an oma.
Bet tur pie tā kalna bija liels cūku pulks ganos.
12 Masikin ratha saloingei han, “Vokngei kôm son mi tîr inla, male an sûnga mi min lût roh” tiin Jisua kôm an ngêna.
Un visi tie velni Viņu lūdza sacīdami: “Sūti mūs tais cūkās, ka tanīs ieskrienam.”
13 A min se ngeia, male ratha saloingei hah amapa sûng renga an jôk paia, vokngei sûnga han an va lûta. Vokpâlngei hah anrêngin isângnik dôr an nia, anrêngin rôlsora an tânna, dîla an inchôma, an thi let zoi.
Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un tie nešķīstie gari izgājuši ieskrēja tais cūkās; un tas cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divtūkstoš) un noslīka jūrā.
14 Vok donsûipungei hah an tânna, khopui le vokvâinamun ngeia han ma thurchi hah an va misîra. Mingei han neinun ahongtung ha en rangin an se zoia,
Un tie cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis.
15 male Jisua kôm an tung lehan, ramkhoringei an sûrpu hah puon silin mulungbôk sing vanga insungin an va mua; male anrêngin an chi zoi.
Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja to velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās.
16 Amupu ngei han ramkhori sûrpa chunga neinun ahongtung le vokngei chungroi ha mingei an lei rila.
Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam velna apsēstam bija noticis, un par tām cūkām.
17 Masikin anni ngei han Jisua hah an ram mâk rangin an ngên zoia.
Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot.
18 Jisua rukuonga a chuong rangtôn ramkhoringei sûrpa han Jisua kôm, “No kôm hong rong ba!” tiin a ngêna.
Un kad Viņš kāpa laivā, tas velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt.
19 Hannirese Jisua'n phal maka. Manêkin, “Ni insûngmingei kôm senla, Pumapa'n sin nang a tho pe tie le idôrmo nang lungkham tie hih va ril ngei roh” a tipea.
Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: “Ej savās mājās pie tiem savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies.”
20 Masikin amapa hah a sea, Khopui Sôm ngei han a chaia, Jisua'n ata ranga sin a tho pe ngei hah a misîra, ha a misîr a riet ngei murdi'n kamâmruoi sabak an tia.
Un tas nogāja un sāka sludināt pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.
21 Jisua'n rukuong leh dîl râl kângkhat tieng rakânin a se nôka, dîl panga loko tamtak a kôm an hong intûpa.
Un kad Jēzus atkal laivā bija pārcēlies uz otru malu, tad daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, un Viņš bija jūrmalā.
22 Synagog taka ulienpu a riming Jairus a hongtunga, male Jisua a mu lehan, Jisua ke kunga ânboka, a kôm,
Un redzi, tad nāca viens no tiem baznīcas priekšniekiem, Jaīrus ar vārdu; un Viņu redzēdams, tas krita Viņam pie kājām,
23 male “Ka nâinupangte hih ana sabaka. Masikin rangâihoitakin juong inla, a hong dam nôka a ring theina rangin a chunga nu kutngei ni juong minngam pe roh!” tiin a ngênrîta.
Un Viņu ļoti lūdza sacīdams: “Mana meitiņa guļ uz nāvi, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
24 Hanchu Jisua hah ama lehan an sea. Loko tamtakin an jûia, an ep rai sikin an innengin an innenga.
Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un Viņu spieda.
25 Mahan nuvengte inkhat kum sômleinik thisuoka damloi a oma,
Un tur bija viena sieva, tai jau divpadsmit gadus bija asinssērga.
26 doctorngei tamtakin an donsûi suonûk khomin la dam thei maka. A sum dôn murdi a heklet zoia, hannirese dam nêkin inrikin ânrik pe uola.
Un tā daudz bija cietusi no daudz ārstiem un visu savu nabadzību iztērējusi un nekādu palīdzību nebija atradusi, bet tā sērga bija vēl niknāka palikusi.
27 Hanu han Jisua chungroi a rieta, masikin lokongei kâra Jisua nûka a honga,
Šī par Jēzu dzirdējusi nāca ļaužu pulkā no aizmugures un aizskāra Viņa drēbes.
28 a mulungrîlin, “A puonngei luo khom tôn inlang, dam kelen ki tih” a tia.
Jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”
29 Amanu han a puonmor a tôna, male a thisuok ha harenghan among pita; a natna hah mindam ani zoi tiin, ânriet kelen zoia.
Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa noprata pie savām miesām, ka no tās kaites bija dziedināta.
30 Jisua'n a sûng renga sinthotheina ajôk ti a riet kelena, masikin lokongei tieng a hônheia, an kôm, “Tumo ku puonngei a tôn?” Tiin a rekel ngeia.
Un Jēzus tūdaļ pie Sevis nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās uz tiem ļaudīm un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?”
31 A ruoisingeiin a kôm, “Lokongeiin madôr nang an neng hih nu mu nimak mo; itho mo tumo ku puon a tôn ni ti hih?” an tipea.
Un Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Tu redzi, ka tie ļaudis Tev virsū mācās, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
32 Hannirese Jisua'n chu a puon tônpu mu rangin a en titira.
Un Viņš skatījās apkārt, to ieraudzīt, kas to bija darījusi.
33 nuvengtenu han a chunga neinun ahongtung hah ânrietin chu, chi leh innîk pumin a honga, a ke kunga khûkinbilin, male a thurchi hah adiktakin a ril leta.
Bet tā sieva bīdamies un drebēdama zināja, kas pie viņas bija noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un Viņam visu to patiesību izteica.
34 Jisua'n a kôm, “Ka nâinupang, na taksônnân nang amindam zoi, rathânngamtakin senla, na natna renga hong damriem ta roh,” a tipea.
Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no tavas kaites.”
35 Jisua ala chonglâitakin, thangtheipungei senkhat Jairus in renga an honga, Jairus kôm, “Na nâinupang chu athi suo zoi, ithomo Minchupu na la minjêl banga?” an tia.
Viņam to vēl runājot, kādi no tā baznīcas priekšnieka nāca un sacīja: “Tava meita jau nomirusi, ko tu To Mācītāju vēl apgrūtini.”
36 Jisua'n chu an chong hah lunghâng tho maka, Jairus kôm han, “Chi nônla, iem ngit roh” a tipea.
Bet Jēzus to vārdu, ko tie teica, dzirdējis, sacīja uz to baznīcas priekšnieku: “Nebīsties, tici vien!”
37 Hanchu Peter, Jacob le a nâipa John telloin chu tute ama jûi rangin phal maka.
Un Viņš neļāva nevienam Sev līdz iet kā vien Pēterim un Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.
38 Jairus ina an va tungin chu, Jisua'n rahang râttaka chap ngei le an ieka, ânrum ngei hah a va mu ngeia.
Un Viņš nāca tā baznīcas priekšnieka namā un redzēja troksni un ļaudis daudz raudam un kaucam.
39 In sûnga a lûta, an kôm, “Itho mo nin chapa? Ithomo nin inngûia? Hi nupangte hi athi nimaka a in kêng ani!” a tia.
Un Viņš iegājis uz tiem sacīja: “Ko jūs dariet troksni un raudiet? Tas bērns nav miris, bet guļ.”
40 Anni han ama an munuisana, masikin an rêngin a nottuor ngei leta, nupangte a nû le a pa male a ruoisi inthum ngei leh nupangte jâlna khâltana han an lûta.
Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš visus izdzina un ņēma pie Sevis tā bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un iegāja, kur tas bērns gulēja.
41 Nupangte kut hah a sûra male a kôm, “Talitha koum” a tia, maha, “Nupangte, inthoi roh nang ki ti!” tina ani.
Un Viņš satvēra tā bērna roku un sacīja uz to: “Talita, kūmi!” Tas ir tulkots: “Meitiņa, Es tev saku, celies augšām!”
42 Hanchu, ha nupangte hah harenghan a hong inthoia, a lôn thei kelen zoia. (Amanu hah kum sômleinik nupangte ani.) Ha anghan ahongni lehan, an kamâm sabaka.
Un tā meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos.
43 Aniatachu Jisua'n tute ril tet loi rangin chongpêk inngartak a pêk ngeia, male “An kôm han a sâk rang imakhat pêk roi,” a tia.
Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.