< Maluko 6 >

1 Na ahepa ipo nabhale humuji ni wabho asundwa abhakwe bhahadaga.
耶穌從那裏起身,來到自己的家鄉,門徒也跟了他來。
2 Ulutuyo palwahafiha, ali anza amanyizywe mwi Sinagogi. Abhantu abhinji bhahamuvhaga. Naswijiziwe bhahayaga, “Azwajile wihiizi izywa manyizwa?” “Liphana ashi ili ilwapewilwe?” “Abhomba amanjele iga humakhono gakwe?”
到了安息日,他便開始在會堂裏教訓人:眾人聽了,就驚訝說:「他這一切是從那裏來的呢﹖所賜給他的是什麼樣的智慧﹖怎麼藉他的手行出這樣的奇能﹖
3 “Ishi unu sawa selemala, umwana wa Maria uholo wabho aYakobo, Yose, Yuda na Simoni? Je adada bhakwe tukhalanabho mumu nanthi?” Hakufulaisha nu Yesu.
這人不就是那個木匠嗎﹖他不是瑪利亞的兒子,雅各伯、若瑟、猶達、西滿的兄弟嗎﹖他的姊妹不是也都在我們這裏嗎﹖」他們便對他起了反感。
4 U Yesu abhabhula, “Ukuwa haga akosa awogopwe, ilakati yikhaya yakwe na mubhamo muholo bhakwe na munyumba mwakwe.”
耶穌對他們說:「先知除了在自己的本鄉、本族、和本家外,是沒有不受尊敬的。」
5 Hagawezyaga abhombe amanjele epo, lelo abheha amakhono abhini bhashe abhaponwa.
耶穌耶穌在那裏不能行什麼奇能,祇能給少數的幾個病人覆手,治好了他們。
6 Ahaswiga sana pasaga wamini wabho. Ajendelela ikhaya izywapalamani ahamanyizya.
因他們的無信心而感到詑異,遂周遊各村施教去了。
7 Ahabha kuga asudwa bhakwe ilongo limo nabhantu bhabhili ahanda atume bhabhili bhabhili. Apela amulaka juu yipepo ichafu,
耶穌叫來十二門徒,開始派遣他們兩個兩個地出去,賜給他們制服邪魔的權柄,
8 na bhamulile bhaanganje aweje hahunti pabhajenda ila ulusansotu bhanganda aweje ibumunda wala ifhulushi wala ihela pahosi;
囑咐他們除了一根棍杖外,什麼也不要帶:不要帶食物,不要帶口袋,也不要在腰帶裏帶銅錢;
9 lelo bhakwataje ishilato, lelo siyo amakanzu gabhili.
卻要穿鞋,不要穿兩件內衣。
10 Ahabhabhula, “Nyumba yayundti iyamunza winjile, khalanji upa pamwaishila.
又對他們說:「你們無論在那裏,進了一家,就住在那裏,直到從那裏離去;
11 Ikhaya yayundti iyasi habhejela wala abhuvhe, shilaji pabhene, kunyu ntaji amakundi agamagaga genyu, bhawiloleje abene.”
無論何處不接待你們,或不聽從你們,你們就從那裏出去,拂去你們腳下的塵土,作為反對他們的證據。」
12 Nabhope bhahashila bhatangazwa abhantu bhalambaje imbivhi zyabho.
他們就出去宣講,使人悔改,
13 Bhanyi ipepo inyinji, na bhapahaga amafuta abhinu bhaponaga.
並驅逐了許多魔鬼且給許多病人傅油,治好了他們。
14 Utawala uHalode pahuvhwa ingo, afutane itawa lwa Yesu lwamanyishe sana. Bhamo bhayanga, “U Yohana uyabhozwa azyushile pipo isho inkuniimaanjele ibhomba imbombo mhati yakwe.”
因為耶穌的名聲傳揚出去,黑落德王也聽到了。有人說:「洗者若翰從死者中復活了,為此這些奇能才能在他身上運行。」
15 Bhamo bhahayanga huje, “Unu yu Eliya,” Lelo bhamo bhayanga, “Unu yukuwa, uwali nishi bhala akuwa abhimandi.”
但也有人說:「他是厄里亞。」更有人說:「他是先知,好像古先知中的一位。」
16 Lelo uHalode pahuvhaigo ahayanga, “Ahaga uYohana, uwihandumule itwe azywushile.”
黑落德聽了,卻說:「是我所斬首的若翰復活了!」
17 Lelo Helode yuyo alajizwe huje uYohana akhatwe ahapinya nahubhishe mwigeleza hunongwa Herodia (ushi wa kuluwakwe Filipo) pipo lelo umwene ali agojile.
原來這個黑落德,為了他兄弟, 斐理伯的妻子黑落狄雅的緣故,因為他娶了她為妻,曾遣人逮捕了若翰,把他押在監裏;
18 Lelo uYohana ali abhulile uHerode, “Sagashizha aweje ushi uwa khulubho.”
因為若翰曾寫信給黑落德說:「你不可佔有你兄弟的妻子。」
19 Lelo uHerodia ahanda huvhitililwe na azaga ahugoje, lelo haga awezizwe,
黑落狄雅便懷恨他,願意殺害,他只是不能,
20 lelo uHerode amwogupe uYohana; amenye muntu wana lwoli nzhelu ahaleha huwinza, pahendelela hu mwuvhe. Asulumana sana lelo ahamoga hutejelezywe.
因為黑落德敬畏若翰,知道他是一個正直聖潔的人,曾保全了他;幾時聽他講道,就甚覺困怠惑,但仍樂意聽他。
21 Po uhafi uwakati uwene pabhelaga isiku ilwa papwe Herode abhandalila atalamu abhakwe ishelehe, na adadamu nalongozi ami Galialaya.
好機會的日子到了:當黑落德在自己的生日上,為自己的重要官員、和加里肋亞的顯要,設了筵席的時候,
22 Phipo ulendu wa Herodia ahinjila nacheze witazi wabhene, afulaiswa uHarode na jenyu abhakhile uwakati uwishalwe shalwevhela. Epo utawala abhula ulendu, “Undavhe hahondti uwaza nani izahupele.”
那個黑落狄雅的女兒便進來跳舞,獲得了黑落德和同席人的歡心。王便對女孩子說:「你要什麼,向我求罷! 我必賜給你!」
23 Alapilizya huje, hahudi hubha ndavhe, izahupele, ahata inusu iyitala wani.”
又對她發誓說:「無論你求我什麼,就是我王國的一半我也必定給你!」
24 Afuma huzi avhuzya anyina wakwe, “Indavhe yenu?” Abhula, “Itwe ilwa Yohana uwa Wonza.”
她便出去問她的母親說:「我該求什麼﹖」她母親答說:「洗者若翰的頭。」
25 Shisho ahinjila watawala ahanda ayanje, “Iwaza muhati musahani, itwe lwa Yohana uyawozwa.”
她; 便立刻進去,到王面前要求說:「我要你把洗者若翰的頭,放在盤子裏給我! 」
26 Utawala aswiga sana, lelo ululapo ulwalapile na ajenyi, haga hawezywa hukhanile ilwa labhile.
王遂十分憂鬱;但為了誓言和同席的人,不願對她食言,
27 Isho, mutawala ahatuma asinjala abha gulaga abhalajizywe abhale alilete itwelwa yahanaulizi abhatile adumule wijela.
王遂即差遣衛兵,吩咐把若翰的頭送來。衛兵便去,在監斬了若翰的頭,
28 Ahaleta itwe kwenye sahani na hupele ulindu ulindu apela unyina wakwe.
把他的頭放在盤子裏送來,交給了那女孩子,那女孩子便交口了自己的母親。
29 Asundwa bhakwe pabha huvha isho, bhahabhala abhale aweje ubhilyi gwakwe bhala asywile hunghugwa.
若翰的門徒聽說了,就來領去了他的屍身,把他安葬在墳墓裏。
30 Atumwa bha bhungana witazi wa Yesu, bhabhula gunthi agabhombile na gabhamanyizyaga.
宗徒們聚集到耶穌前,將他們所作所教的一切,都報告給耶穌。
31 Wope abhabhula, “Izaji mwemwe pasili tutuye hashe.” Abhantu abhinji bhali bhahweza nashile wala habhapata inafusi iyolye.
耶穌向他們說:「你們來,私下到荒野的地方去休息一會兒!」這是因為來往的人很多, 以致他們連吃飯的工夫也沒有。
32 Bhinjila mumashuwa bhala amahali pasili bhene.
他們便乘船私下往荒野的地方去了。
33 Lelo bhahabha lola pabhashila bhahabhamanya abhahanyila lwimagaga upaka humiji guthi, bhope bhafiha shavhasili abhene.
人看見他們走了。許多人也知道他們要去的地方,便從各城徒步,一起往那裏奔走,且在他們以先到了。
34 Pahafiha pwani, bhalola ibhuga ingosi bhahabhasajila, pipo bhali nishi ingole izwasazili nu ndimii. Ahanda abha manyizye amambo aminji.
耶穌一下船,看見一大夥群眾,就對他們動了憐憫的心,因為他們好像沒有牧人的羊, 遂開口教訓他們許多事。
35 Abhazyo pahedelela sana, asudwa abhahemwizila bhaha bhula,”Ipa tuli mahali pisili umuda gubhalile.
時間己經很晚了,他的門徒來到他跟前說:「這地方是荒野,且時間已經很晚了,
36 Ubhalaje bhashilaje aweze ishalye humiji hujiji ivipipi.”
請你遣散他們,好叫他們往四周田舍村莊去,各自買東西吃。」
37 Lelo abhajibhula ayanga, “Bhapeli amwe ishalye.” Tugawezwa awepe nakale amabumunda angisamani na mimbili tubhapele hahalye?”
耶穌卻回答說:「你們自己給他們吃的罷!」門徒向他說:「我們去買兩百塊銀錢的餅給他們吃嗎﹖」
38 Ahabhabhula,” Muna amabumunda galinga? Mubhale mwenye.” pabhavhaga bhahabhula, “Amabumunda gasanu ni samaji nsivhile.”
耶穌問他們說:「你們有多少餅﹖去看看!」他們一知道了,就說:「五個餅,兩條魚。」
39 Bhahamuliswa abhantu bhakhale mumasole amolo.
於是耶穌吩咐他們,叫眾人一夥一夥地坐在青草地上。
40 Bhaha khazywa makundi; makundi mamia na amhamsini.
人們就一組一組地坐下:或一百人,或五十人。
41 Ahenga amabumunda gasanu na samaki zibhili, na wenye humwanya, ahasanya aha pela asudwa waweke mbele ya umati. Bhabhishe nasamaki zibhili, na zitatu wabhathu bhuthi.
耶穌拿起那五個餅和那兩條魚來,舉目向天,祝福了,把餅擘開,遞給門徒,叫他們擺在眾人面前,把兩條魚也分給眾人。
42 Bhahalya bhuthi bhayile.
眾人吃了,也都飽了;
43 Bhabhunganya amabumuda sangile, Vyaha mema ivitundu vhibhele, nivindumushila ivisamaki.
人就把剩餘的碎塊收了滿滿十二筐;還有魚的碎塊。
44 Bhali alume elufuzisanu abhalile amabunda.
吃餅的,男人就有五千。
45 Abhabhula huje bhande mashua bhabhale isemu iyinji, Bethsaida, uwakati abhalaga ulubhungano.
耶穌即刻催迫門徒上船,先到那邊貝特賽達去,這期間他遣散了群眾。
46 Pabha habha bhashila, abhala wi gamba alavhe.
耶穌辭別了眾人之後,便往山上祈禱去了。
47 Pawahahavha shalyevhela na mashua yabho ulwo ili pahati pazhumbi alimwene panzi inyumu.
到了夜晚,船已在海中,耶穌獨自在陸地上。
48 Ahalola bhatamiwa akhome makasiapipo ihala ihapingaga. Pahuhabha hupambazuha nashaphii abha bhalila, ajendaga amizi ahazaga ashizanye.
他看見門徒艱苦地在搖櫓,他們正遇著逆風。約夜間四更時分,耶穌步行海面,朝著他們走來,有意越過他們。
49 Lelo pahalola ajenda amwanya iyimeze, bhapata uwasi wasi bhagazimu hata bhakhola.
門徒看見他步行海上,以為是個妖怪,就都驚叫起來,
50 pipo bhahalola vhahijila ishaka. Ahagana yanje anabho abhabhula, “Mubhanje bhadadamu! nene! Mganje abhe nihofu.”
因為眾人都看見了他,遂都驚慌不已。耶穌連忙與他們講話,向他們說:「放心! 是我。不要怕!」
51 Ahinjila muhati mumashua, na ihala ihaleha avungume na haswiga kabisa.
遂到他們那裏上了船,風就停了。他們心中越發驚奇,
52 Haga bhahelewa imana iyagala amabumunda. Injele zhwabho zyalidodo.
因為他們還不明白關於增餅的事,他們的心還是遲鈍。
53 Bhope pali bhaloushe isyila bhafiha insi ya Genesareti mashua ikati nanga.
他們渡到了陸地,來到革乃撒勒,就靠了岸。
54 Pabhahaguma huzi iye mashua, bhahatabula.
他們剛一下船,人立刻認出他來。
55 Bhahanyila atangazwe mkowa gwundhi bhahandu abhalete avhinu mzego mzega, shila pahuvhaga huje awiza.
便跑遍那全地域,開始用床把有病的人,抬到聽說耶穌所在的地方去。
56 Pundi pahinjilaga huvijiji, au mumiji, au munzhi, bhabhihaga avhinu pasoko, bhalamba huje bhapala mazhwaje amenda gakwe. Na bhundti abhakhete bhaponile.
凡耶穌所到的地方,或村莊,或城市,或鄉間,人都把患病的人放在街道上,求耶穌容許他們,至少摸摸他的衣邊;凡摸到他的,就都痊癒了。

< Maluko 6 >