Псалтирь 120

1 Песнь восхождения. К Господу воззвал я в скорби моей, и Он услышал меня.

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

2 Господи! избавь душу мою от уст лживых, от языка лукавого.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 Что даст тебе и что прибавит тебе язык лукавый?

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

4 Изощренные стрелы сильного, с горящими углями дроковыми.

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

5 Горе мне, что я пребываю у Мосоха, живу у шатров Кидарских.

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

6 Долго жила душа моя с ненавидящими мир.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

7 Я мирен: но только заговорю, они - к войне.

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.