Markus 9
1 Hei afiꞌ liliꞌ Au oꞌola ngga ia. Hambu mia basa hei ia ra, ruma nda feꞌe mate sa, dei fo rita Lamatualain parenda no koasa monae na.
atha sa tānavādīt yuṣmabhyamahaṁ yathārthaṁ kathayāmi, īśvararājyaṁ parākramēṇōpasthitaṁ na dr̥ṣṭvā mr̥tyuṁ nāsvādiṣyantē, atra daṇḍāyamānānāṁ madhyēpi tādr̥śā lōkāḥ santi|
2 Basa fai nee boe, Yesus noꞌe Petrus, Yakobis, ma Yohanis, de hene risiꞌ mbuku naruꞌ sa atahori nese na. Losa ata ma, rita Yesus dadꞌi laen.
atha ṣaḍdinēbhyaḥ paraṁ yīśuḥ pitaraṁ yākūbaṁ yōhanañca gr̥hītvā girēruccasya nirjanasthānaṁ gatvā tēṣāṁ pratyakṣē mūrtyantaraṁ dadhāra|
3 Eni badꞌu na dadꞌi muti makahahadꞌo. Sia raefafoꞌ ia nda hambu saa fo mutiꞌ lenaꞌ Eni badꞌu na sa.
tatastasya paridhēyam īdr̥śam ujjvalahimapāṇaḍaraṁ jātaṁ yad jagati kōpi rajakō na tādr̥k pāṇaḍaraṁ karttāṁ śaknōti|
4 Aiboiꞌ ma, rita Yesus ola-olaꞌ no Baꞌi Elia ma Baꞌi Musa.
aparañca ēliyō mūsāśca tēbhyō darśanaṁ dattvā yīśunā saha kathanaṁ karttumārēbhātē|
5 Petrus se ramatau rae mate. Petrus o bingun, losa ana olaꞌ leli. Nafadꞌe Yesus nae, “Papa! Hita maloleꞌ sia ia, e! Dadꞌi malole lenaꞌ hita tao lalaꞌ telu. Fee esa neu Papa, esa neu Baꞌi Musa, ma esa neu Baꞌi Elia.”
tadā pitarō yīśumavādīt hē gurō'smākamatra sthitiruttamā, tataēva vayaṁ tvatkr̥tē ēkāṁ mūsākr̥tē ēkām ēliyakr̥tē caikāṁ, ētāstisraḥ kuṭī rnirmmāma|
kintu sa yaduktavān tat svayaṁ na bubudhē tataḥ sarvvē bibhayāñcakruḥ|
7 Basa naa ma, leleeꞌ a onda nema, de tatana nala se. Boe ma rena haraꞌ mia leleeꞌ a nae, “Rena! Yesus ia, Au Ana susue ngga. Hei rena matalolole neu E!”
ētarhi payōdastān chādayāmāsa, mamayāṁ priyaḥ putraḥ kathāsu tasya manāṁsi nivēśayatēti nabhōvāṇī tanmēdyānniryayau|
8 Petrus se rena haraꞌ na, ara mete rereoꞌ te nda rita atahori laen sa, akaꞌ a Yesus mesaꞌ ne.
atha haṭhāttē caturdiśō dr̥ṣṭvā yīśuṁ vinā svaiḥ sahitaṁ kamapi na dadr̥śuḥ|
9 Basa naa, Yesus no mana tungga nara onda mia leteꞌ naa. Yesus ai se nae, “Saa fo hei feꞌe mita faꞌ ra, hei afiꞌ mifadꞌe atahori esa boe. Au ia, tebꞌe-tebꞌeꞌ Atahori Matetuꞌ a. Au musi mate dei. Basa fo, Au usodꞌa baliꞌ, dei fo hei bole mifadꞌe atahori ra.”
tataḥ paraṁ girēravarōhaṇakālē sa tān gāḍham dūtyādidēśa yāvannarasūnōḥ śmaśānādutthānaṁ na bhavati, tāvat darśanasyāsya vārttā yuṣmābhiḥ kasmaicidapi na vaktavyā|
10 Ara toꞌu rahereꞌ Yesus hehelu-fufuli na, de nda rafadꞌe atahori sa. Te teluꞌ se, esa natane esa rae, “Eni dudꞌuꞌa na saa, losa nae Eni nasodꞌa baliꞌ mia mamate na? Taꞌo bee, e?”
tadā śmaśānādutthānasya kōbhiprāya iti vicāryya tē tadvākyaṁ svēṣu gōpāyāñcakrirē|
11 Boe ma, ratane E rae, “Meser agama ra rae ‘Baꞌi Elia musi nema dei, dei fo Kristus nema.’ Te tungga Papa, naa taꞌo bee?”
atha tē yīśuṁ papracchuḥ prathamata ēliyēnāgantavyam iti vākyaṁ kuta upādhyāyā āhuḥ?
12 Yesus nataa nae, “Memaꞌ tebꞌe. Baꞌi Elia musi nema dei, fo soi dalaꞌ fee neu Kristus, atahori fo Lamatualain dudu basa mia dalahulu naa neu. Te taꞌo bee? Hei nda feꞌe mihine saa fo ara suraꞌ sia Lamatualain susura na soaꞌ neu Atahori Matetuꞌ naa? Ara suraꞌ memaꞌ, rae mete ma Eni nema ena, atahori raꞌasususaꞌ E, losa tao risa E.
tadā sa pratyuvāca, ēliyaḥ prathamamētya sarvvakāryyāṇi sādhayiṣyati; naraputrē ca lipi ryathāstē tathaiva sōpi bahuduḥkhaṁ prāpyāvajñāsyatē|
13 Hei musi pasa ndiki mara matalole! Baꞌi Elia naa memaꞌ nema ena. Ma atahori raꞌasususaꞌ e, tungga sira hihii na. Naa o nandaa no saa fo baꞌi-baꞌi ra suraꞌ hela memaꞌ mia doo na neu.”
kintvahaṁ yuṣmān vadāmi, ēliyārthē lipi ryathāstē tathaiva sa ētya yayau, lōkā: svēcchānurūpaṁ tamabhivyavaharanti sma|
14 Yesus no mana tungga katelu nara, randaa baliꞌ ro mana tungga laen nara, ma rita atahori naeꞌ raꞌabꞌubꞌue. Ara rema rita Yesus mana tungga laen nara rareresi ro meser agama ra.
anantaraṁ sa śiṣyasamīpamētya tēṣāṁ catuḥpārśvē taiḥ saha bahujanān vivadamānān adhyāpakāṁśca dr̥ṣṭavān;
15 Atahori naeꞌ naa ra mete-rita Yesus, ara nggengger, te rae Ana feꞌe sia leteꞌ ata. De ara relaꞌ reu randaa ro E.
kintu sarvvalōkāstaṁ dr̥ṣṭvaiva camatkr̥tya tadāsannaṁ dhāvantastaṁ praṇēmuḥ|
16 Yesus natane mbali se nae, “Hei mireresi saa sia ia?”
tadā yīśuradhyāpakānaprākṣīd ētaiḥ saha yūyaṁ kiṁ vivadadhvē?
17 Te atahori esa nema nae, “Papa, rena dei! Au o ana tou ngga. Ana nabobꞌeꞌ nda ola-olaꞌ nala sa, huu nitu a tao e. Au oꞌe Papa naꞌahahaiꞌ e dei.
tatō lōkānāṁ kaścidēkaḥ pratyavādīt hē gurō mama sūnuṁ mūkaṁ bhūtadhr̥tañca bhavadāsannam ānayaṁ|
18 Mete ma nitu a masoꞌ e, ana mbembesiꞌ ao na neu rae a. Boe ma bafa na lua fufureꞌ, ma ale nisi na. Boe ma ao na o baraꞌai onaꞌ hau a. Au oꞌe Papa mana tungga nara, fo oi hendi nitu a. Te ara nda bisa saa-saa sa bee.”
yadāsau bhūtastamākramatē tadaiva pātasati tathā sa phēṇāyatē, dantairdantān gharṣati kṣīṇō bhavati ca; tatō hētōstaṁ bhūtaṁ tyājayituṁ bhavacchiṣyān nivēditavān kintu tē na śēkuḥ|
19 Rena taꞌo naa, Yesus bua se nae, “He! Hei seli tebꞌe! Au unori hei bali-baliꞌ, onaꞌ o hei nda mihine sa. Ma nda mimihere tebꞌe-tebꞌeꞌ neu Au sa! Au musi fee tembo neu hei losa bee fai! Mendi anaꞌ naa nisiꞌ ia!”
tadā sa tamavādīt, rē aviśvāsinaḥ santānā yuṣmābhiḥ saha kati kālānahaṁ sthāsyāmi? aparān kati kālān vā va ācārān sahiṣyē? taṁ madāsannamānayata|
20 De oꞌo rendi e nisiꞌ Yesus. Nitu a mete-nita Yesus, boe ma ana mbesiꞌ hendi anaꞌ a losa naꞌaloli lololir neu rae a ma bafa na nafufure.
tatastatsannidhiṁ sa ānīyata kintu taṁ dr̥ṣṭvaiva bhūtō bālakaṁ dhr̥tavān; sa ca bhūmau patitvā phēṇāyamānō lulōṭha|
21 Basa boe ma, Yesus natane anaꞌ a papa na nae, “Ho ana ma dadꞌi taꞌo ia mia leleꞌ bee?” Papa na nataa nae, “Mia ana diki na.”
tadā sa tatpitaraṁ papraccha, asyēdr̥śī daśā kati dināni bhūtā? tataḥ sōvādīt bālyakālāt|
22 Nitu a nae nisa e doo ena. Ana tao hendi ana ngga ia bali-baliꞌ ai rala neu, ma naꞌatetenaꞌ e oe rala neu boe. De Papa tulun dei! Mete ma bisa, Papa sue hai na, muꞌuhahaiꞌ e dei.”
bhūtōyaṁ taṁ nāśayituṁ bahuvārān vahnau jalē ca nyakṣipat kintu yadi bhavāna kimapi karttāṁ śaknōti tarhi dayāṁ kr̥tvāsmān upakarōtu|
23 Yesus nataa nae, “Taꞌo bee de ho mae ‘mete ma bisa’? Au memaꞌ bisa tao basa-bꞌasaꞌ e, sadꞌi atahori ramahere dei!”
tadā yīśustamavadat yadi pratyētuṁ śaknōṣi tarhi pratyayinē janāya sarvvaṁ sādhyam|
24 Basa boe ma, tou lasiꞌ a nataa no naeꞌ a nggaee oi, “Papa! Memaꞌ au umuhere ena. De tulun au fo nemehere ngga boe tamba manggate!”
tatastatkṣaṇaṁ tadbālakasya pitā prōccai rūvan sāśrunētraḥ prōvāca, prabhō pratyēmi mamāpratyayaṁ pratikuru|
25 Leleꞌ naa, Yesus nita atahori naeꞌ rema rakaseseti sia naa. Boe ma Ana parenda nitu a nae, “He! Nitu deꞌulaka! Lao hela ana ia leo fo ana rena, ma ola-olaꞌ nalaꞌ. Ho afiꞌ masoꞌ seluꞌ misiꞌ e fai!”
atha yīśu rlōkasaṅghaṁ dhāvitvāyāntaṁ dr̥ṣṭvā tamapūtabhūtaṁ tarjayitvā jagāda, rē badhira mūka bhūta tvamētasmād bahirbhava punaḥ kadāpi māśrayainaṁ tvāmaham ityādiśāmi|
26 Rena Yesus olaꞌ naꞌo naa boe, nitu a nggasi nahereꞌ. Ana tao anaꞌ naa naꞌaloli ndundulea dei, de ana lao hela e. Boe ma anaꞌ naa onaꞌ a mates e. De atahori mana sa naa ra rae, “Naa, maten!”
tadā sa bhūtaścītśabdaṁ kr̥tvā tamāpīḍya bahirjajāma, tatō bālakō mr̥takalpō babhūva tasmādayaṁ mr̥ta̮ityanēkē kathayāmāsuḥ|
27 Te Yesus toꞌu nala anaꞌ lima na, de nafefela e. Boe ma ana fela neuꞌ ena.
kintu karaṁ dhr̥tvā yīśunōtthāpitaḥ sa uttasthau|
28 Basa naa, de Yesus no mana tungga nara lao hela mamanaꞌ naa, de risiꞌ ume sa rala. Sia naa ratane Yesus rae, “Papa! Taꞌo bee de hai nda bisa oi nitu naa sa?”
atha yīśau gr̥haṁ praviṣṭē śiṣyā guptaṁ taṁ papracchuḥ, vayamēnaṁ bhūtaṁ tyājayituṁ kutō na śaktāḥ?
29 Yesus nafadꞌe se nae, “Rena matalolole! Nitu ra memaꞌ deꞌulakaꞌ. De mete ma hei nda hule-oꞌe moꞌe tulun neu Lamatualain sa, hei nda bisa oi nitu onaꞌ naa sa.”
sa uvāca, prārthanōpavāsau vinā kēnāpyanyēna karmmaṇā bhūtamīdr̥śaṁ tyājayituṁ na śakyaṁ|
30 Basa ma Yesus no mana tungga nara lao hela mamanaꞌ naa, de risiꞌ propinsi Galilea. Leleꞌ naa, Yesus nda nau atahori rahine Eni sia naa sa,
anantaraṁ sa tatsthānāditvā gālīlmadhyēna yayau, kintu tat kōpi jānīyāditi sa naicchat|
31 huu Ana nae nanori a mana tungga nara. Ana nafadꞌe se nae, “Nda doo saꞌ te, ara seo hendi Au neu atahori feaꞌ. Dei fo ara risa Au, Atahori Matetuꞌ ia. Memaꞌ Au mate, te finiesa na, Au usodꞌa baliꞌ.”
aparañca sa śiṣyānupadiśan babhāṣē, naraputrō narahastēṣu samarpayiṣyatē tē ca taṁ haniṣyanti taistasmin hatē tr̥tīyadinē sa utthāsyatīti|
32 Yesus nafadꞌe naꞌo naa, ma mana tungga nara bingun. Te ara nda rambarani ratane seluꞌ Yesus oꞌola na sosoa na sa.
kintu tatkathāṁ tē nābudhyanta praṣṭuñca bibhyaḥ|
33 Basa naa ma, Yesus se laoꞌ losa Kapernaum. Ara risiꞌ ume rala, boe ma Yesus natane se nae, “Faꞌra hei mireresi saa mia dalaꞌ?”
atha yīśuḥ kapharnāhūmpuramāgatya madhyēgr̥hañcētya tānapr̥cchad vartmamadhyē yūyamanyōnyaṁ kiṁ vivadadhvē sma?
34 Te huu, nda hambu esa nambarani nataa sa bee, te mia dalaꞌ taladꞌan ara rasimbo bafaꞌ rae seka monaeꞌ sia basa-bꞌasa sira.
kintu tē niruttarāstasthu ryasmāttēṣāṁ kō mukhya iti vartmāni tē'nyōnyaṁ vyavadanta|
35 Basa ma Yesus endoꞌ de nanori se nae, “Seka nae dadꞌi atahori monaeꞌ, eni masodꞌaꞌ na musi onaꞌ a ate fo tulu-fali basa atahori.
tataḥ sa upaviśya dvādaśaśiṣyān āhūya babhāṣē yaḥ kaścit mukhyō bhavitumicchati sa sarvvēbhyō gauṇaḥ sarvvēṣāṁ sēvakaśca bhavatu|
36 Basa boe ma, Yesus oꞌo nala ana dikiꞌ esa mia naa, de baliꞌ nisiꞌ taladꞌa nara. Ana olaꞌ nae,
tadā sa bālakamēkaṁ gr̥hītvā madhyē samupāvēśayat tatastaṁ krōḍē kr̥tvā tānavādāt
37 ‘Seka tungga Au fo simbo atahori anadikiꞌ onaꞌ anaꞌ ia, naa sosoa na eni simbo Au ena. Ana o simbo Au Papa ngga mana denu Au isiꞌ raefafoꞌ ia.”
yaḥ kaścidīdr̥śasya kasyāpi bālasyātithyaṁ karōti sa mamātithyaṁ karōti; yaḥ kaścinmamātithyaṁ karōti sa kēvalam mamātithyaṁ karōti tanna matprērakasyāpyātithyaṁ karōti|
38 Basa naa boe, Yesus mana tungga na Yohanis, kalaak nae, “Papa! Lao esa, hai mita atahori sa pake Papa nara na oi nitu. Te hai miꞌinggee e, huu eni nda hita atahori na sa.”
atha yōhan tamabravīt hē gurō, asmākamananugāminam ēkaṁ tvānnāmnā bhūtān tyājayantaṁ vayaṁ dr̥ṣṭavantaḥ, asmākamapaścādgāmitvācca taṁ nyaṣēdhāma|
39 Boe ma Yesus nataa nae, “He! Afiꞌ miꞌinggee e. Te seka pake Au nara ngga fo tao mana dadꞌi, eni nda olaꞌ tao Au nara ngga maꞌafoo sa.
kintu yīśuravadat taṁ mā niṣēdhat, yatō yaḥ kaścin mannāmnā citraṁ karmma karōti sa sahasā māṁ nindituṁ na śaknōti|
40 Mete ma eni nda labꞌan hita sa, sosoa na, eni o hita atahori na boe.
tathā yaḥ kaścid yuṣmākaṁ vipakṣatāṁ na karōti sa yuṣmākamēva sapakṣaḥ|
41 Misinedꞌa matalolole o! Mete ma hambu atahori rahine rae hei tungga Kristus, boe ma ana tulun hei, Lamatualain nda liliꞌ atahori naa bebengge na sa. Mae ana fee akaꞌ a oe mutiꞌ nggalas esa o, Lamatualain nda liliꞌ e sa.”
yaḥ kaścid yuṣmān khrīṣṭaśiṣyān jñātvā mannāmnā kaṁsaikēna pānīyaṁ pātuṁ dadāti, yuṣmānahaṁ yathārthaṁ vacmi, sa phalēna vañcitō na bhaviṣyati|
42 Basa boe ma, Yesus nafadꞌe seluꞌ se nae, “Mete ma atahori sa kokoe ana dikiꞌ esa fo tungga dala masalaꞌ losa anaꞌ naa nda namahere Au sa na, besa-bꞌesa o! Malole lenaꞌ atahori naa haꞌi nala fatu monaeꞌ esa, paꞌa neu lesu ai na, ma naꞌatetenaꞌ ao na nisiꞌ tasiꞌ a taladꞌa na.
kintu yadi kaścin mayi viśvāsināmēṣāṁ kṣudraprāṇinām ēkasyāpi vighnaṁ janayati, tarhi tasyaitatkarmma karaṇāt kaṇṭhabaddhapēṣaṇīkasya tasya sāgarāgādhajala majjanaṁ bhadraṁ|
43 Mete ma ho tao salaꞌ mendiꞌ lima ma na, tati hendiꞌ e! Malole lenaꞌ sorga muu mendiꞌ lima seseriꞌ a. Afiꞌ losa ara nggari nggo misiꞌ ai naraka mo lima ma ruꞌa se. (Geenna g1067)
ataḥ svakarō yadi tvāṁ bādhatē tarhi taṁ chindhi;
44 [Naraka naa, memaꞌ mamana doidꞌosoꞌ. Ai a nda mate sa, no ula-ula sia naa ra nda hahae tao maꞌafooꞌ sa.]
yasmāt yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti, tasmin anirvvāṇānalanarakē karadvayavastava gamanāt karahīnasya svargapravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna g1067)
45 Mete ma ho tao salaꞌ mendiꞌ ei ma na, tati hendi e. Malole lenaꞌ sorga muu mendiꞌ ei seseriꞌ. Afiꞌ losa ara nggari nggo misiꞌ ai naraka mo ei ma ruꞌa se. (Geenna g1067)
yadi tava pādō vighnaṁ janayati tarhi taṁ chindhi,
46 [Naraka naa, memaꞌ mamana doidꞌosoꞌ. Ai a nda mate sa, no ula-ula sia naa ra nda hahae tao maꞌafooꞌ sa.]
yatō yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti, tasmin 'nirvvāṇavahnau narakē dvipādavatastava nikṣēpāt pādahīnasya svargapravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna g1067)
47 Mete ma ho tao salaꞌ mendi mata ma na, edꞌo nggari hendi e! Malole lenaꞌ sorga muu mendi mata seseriꞌ. Afiꞌ losa ara nggari nggo misiꞌ ai naraka mo mata ma ruꞌa se. (Geenna g1067)
svanētraṁ yadi tvāṁ bādhatē tarhi tadapyutpāṭaya, yatō yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti,
48 ‘Naraka naa, memaꞌ mamana doidꞌosoꞌ. Ai a nda mate sa, no ula-ula sia naa ra nda hahae tao maꞌafooꞌ sa.’
tasmina 'nirvvāṇavahnau narakē dvinētrasya tava nikṣēpād ēkanētravata īśvararājyē pravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna g1067)
49 Au nanori ngga ia, memaꞌ bera na seli. De seka nae tungga Au, musi naꞌatataaꞌ tungga nakandoo, onaꞌ sisi fo atahori tao masiꞌ, de pangga neu ai, fo sisi naa naꞌatataa dooꞌ.
yathā sarvvō bali rlavaṇāktaḥ kriyatē tathā sarvvō janō vahnirūpēṇa lavaṇāktaḥ kāriṣyatē|
50 Masiꞌ a mafeliꞌ. Hita pake fo tao nanaat a maladꞌaꞌ. Te mete ma masiꞌa nda masi sa na, eni soaꞌ neu saa fai? Hita nggari hendiꞌ e. Hei o musi dadꞌi onaꞌ masiꞌ, fo misodꞌa sue-lai mo basa atahori. De hei musi miloeꞌ mireresi seka monaeꞌ ma seka anadikiꞌ!”
lavaṇaṁ bhadraṁ kintu yadi lavaṇē svādutā na tiṣṭhati, tarhi katham āsvādyuktaṁ kariṣyatha? yūyaṁ lavaṇayuktā bhavata parasparaṁ prēma kuruta|
