Yohanis 8
1 Te Yesus neu sia lete Saitun.
Un Jēzus gāja uz Eļļas kalnu.
2 Mbila fefetu anan, boe ma Ana neu mia Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a sodꞌan rala. Atahori hetar reu raꞌabꞌue ro E. Boe ma Ana endoꞌ nanori se.
Un no rīta agri Viņš atkal nāca Dieva namā un visi ļaudis pie Viņa nāca, un Viņš apsēdās un tos mācīja.
3 Leleꞌ naa, hambu inaꞌ esa fo ara humu rala e leleꞌ ana hohongge. Boe ma meser agama ro atahori Farisi hira o lea rendi e nisiꞌ Yesus. De Ara raꞌasusuuꞌ inaꞌ naa nambariiꞌ sia basa se mata nara.
Un tie rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda vienu sievu, kas laulības pārkāpšanā bija pieķerta; un to nostādīja tur vidū,
4 Boe ma rafadꞌe Yesus rae, “Papa Meser. Inaꞌ ia hambu rala e leleꞌ ana hohongge.
Un sacīja uz Viņu: “Mācītāj, šī sieva ir pieķerta pašā laulības pārkāpšanā,
5 Naa, tungga baꞌi Musa Hohoro-lalanen nara, hambu parendaꞌ oi, ‘atahori mana hohongge musi nene hondaꞌ fatu neu losa mate.’ Tungga Papa, na, taꞌo bee?”
Un mums ir pavēlēts Mozus bauslībā, tādas nomētāt ar akmeņiem. Ko tad Tu saki?”
6 Ara rae teꞌe-sii sobꞌa E, fo ara bisa rundu salaꞌ ma raꞌatutudꞌaꞌ E. Yesus nda nataa neuꞌ ena sa, te Ana endoꞌ dakaꞌ-dakaꞌ de suraꞌ sia rae a, nendiꞌ lima uꞌu na.
Bet to tie sacīja Viņu kārdinādami, ka dabūtu vainu, Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus pie zemes locīdamies rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7 Ara akaꞌ ratane rakandodooꞌ E. Basa ma Ana nambariiꞌ, de nafadꞌe se nae, “Taꞌo ia. Mete ma hambu mia hei nda tao mita salaꞌ sa, na, eni mana mbia fatu naꞌahuluꞌ fo hukun inaꞌ ia.”
Un kad tie jautādami Viņam uzstāja, tad Viņš uzcēlās un uz tiem sacīja: “Kurš no jums bez grēka, tas lai met to pirmo akmeni uz viņu.”
8 Basa ma Ana endoꞌ dakaꞌ-dakaꞌ fai, de suraꞌ seluꞌ neu rae a.
Un Viņš atkal locīdamies rakstīja smiltīs.
9 Leleꞌ ara rena oꞌolan ma, ara mae. Huu sia rala nara, ara bubꞌuluꞌ rae, sira o tao rita salaꞌ boe. Basa ma ara lao esa-esa, mia lasiꞌ losa soruꞌ ra. Doo-doo ma, helaꞌ a Yesus no inaꞌ a mesaꞌ ne sia naa.
Bet tie, to dzirdējuši un no savas sirds apziņas pārliecināti, izgāja cits pakaļ citam, no tiem vecajiem līdz tiem pēdējiem. Un Jēzus tur palika viens pats ar to sievu, kas vidū stāvēja.
10 Boe ma Yesus nambariiꞌ fai, ma natane nae, “Hee? Ara sia bee ena? Nda hambu atahori laen sia ia, fo nau fee salaꞌ do hukun nggo, do?”
Un Jēzus atkal pacēlās un nevienu neredzēdams kā vien to sievu uz to sacīja: “Sieva, kur ir tavi apsūdzētāji? Vai neviens tevi nav pazudinājis?”
11 Boe ma nataa nae, “Nese, Papa.” Yesus nafadꞌe e nae, “Au o nda nau hukun nggo sa boe. Baliꞌ leo. Te musunedꞌa. Afiꞌ tao salaꞌ fai!”]
Un tā sacīja: “Neviens, Kungs!” Un Jēzus uz to sacīja: “Tad arī Es tevi nepazudinu: ej un negrēko vairs.”)
12 Yesus olaꞌ seluꞌ no atahori hetar naa ra nae, “Au ia, onaꞌ manggareloꞌ soaꞌ neu atahori sia raefafoꞌ ia. Atahori mana tungga Au nda nasodꞌa sia maꞌahatuꞌ a sa, te ana leo sia manggareloꞌ mana nendi masodꞌa ndoo-tetuꞌ a.”
Tad Jēzus atkal uz tiem runāja sacīdams: “Es esmu tas pasaules gaišums. Kas Man iet pakaļ, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs tas dzīvības gaišums.”
13 Hambu atahori Farisi hira rasapaa rae, “Weh! Mae dadꞌi sakasii soaꞌ neu aom, do? Nda bisa sa! Huu tungga hita hohoro-lalanen, musi atahori laen dadꞌi sakasii soaꞌ neu atahori esa, nda akaꞌ atahori na mesaꞌ ne sa. Dadꞌi hai nda simbo, ma nda nau mimihere sa.”
Tad tie farizeji uz Viņu sacīja: “Tu liecību dod par Sevi pašu, Tava liecība nav patiesīga.”
14 Yesus nataa nae, “Taꞌo ia. Mae Au dadꞌi sakasii soaꞌ neu ao Ngga, te oꞌola Ngga naa, tebꞌe. Huu Au mesaꞌ nggo bubꞌuluꞌ tebꞌe Au laoꞌ mia bee uma, boe ma ae bee uu. Hei nda bubꞌuluꞌ Au mia bee uma sa, boe ma nda bubꞌuluꞌ dei fo Au bee uu sa boe.
Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Jebšu Es liecību dodu par Sevi, tomēr Mana liecība ir patiesīga. Jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un uz kurieni Es eju. Bet jūs nezināt, no kurienes nāku un uz kurieni eju.
15 Hei nile atahori mendiꞌ atahori timba-tai na. Te Au nda pake atahori timba-tain fo nile atahori esa sa boe.
Jūs tiesājiet pēc miesas; Es netiesāju neviena.
16 Mete ma Au nile atahori, Au timba-tai ngga naa, ndaa. Huu Au nda nile mesaꞌ nggo sa, te Au tao basa-bꞌasa naa ra uꞌubꞌue o Ama ngga mana denu Auꞌ a.
Un ja Es arī tiesāju, tad Mana tiesa ir taisna; jo Es neesmu viens, bet Es un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis.
17 Afiꞌ liliiꞌ. Huu nenesuraꞌ sia hei hohoro-lalane agama ma oi, ‘Mete ma hambu atahori sakasii rua olaꞌ ona esaꞌ dalaꞌ esa, na, dei fo feꞌe nenesimbo tungga hita hohoro-lalanen.’
Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divēju cilvēku liecība ir patiesīga.
18 Dadꞌi nda akaꞌ Au mesaꞌ nggo dadꞌi sakasii soꞌal ao ngga sa. Huu Ama ngga mana denu Auꞌ a o dadꞌi sakasii ma olaꞌ soꞌal Au boe.”
Es dodu liecību par Sevi, un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, dod liecību par Mani.”
19 Ara ratane rae, “Amam naa, sia bee?” Boe ma Yesus nataa nae, “Hei nda mihine tebꞌe Au sa. Hei o nda mihine Au Ama ngga sa boe. Huu mete ma hei mihine tebꞌe Au, tantu mihine Eni boe.”
Tad tie uz Viņu sacīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Jūs nepazīstat nedz Mani nedz Manu Tēvu. Ja jūs Mani būtu pazinuši, tad jūs arī Manu Tēvu būtu pazinuši.”
20 Basa ia ra, Yesus nafadꞌe leleꞌ Ana nanori sia Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a, deka-deka sia mamanaꞌ fo radꞌuru rendiꞌ neu doi kolete. Nda hambu esa humu E sa boe, huu fain nda feꞌe losa sa.
Šos vārdus Jēzus runāja pie Dieva šķirsta, mācīdams Dieva namā. Un neviens Viņu negūstīja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
21 Yesus tute oꞌolan mbali se nae, “Dei fo Au lao hela nggi, uu sia mamanaꞌ laen. Dei fo ama sangga Au, te nda hambu sa, huu hei nda miꞌena hak mii sia mamanaꞌ naa sa. De mete ma hei mate, naa ama feꞌe lemba-misaa sala-kilum.”
Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Es noeju, un jūs Mani meklēsiet un mirsiet savos grēkos. Uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt.”
22 Basa ma atahori Yahudi ra malangga nara esa natane esa rae, “Ana olaꞌ saa ia? Ana nae tao nisa aon, do? Huu Ana oi, ‘Hei nda bisa mii sia mamanaꞌ naa sa.’”
Tad tie Jūdi sacīja: “Vai Tas Sev pats galu darīs, ka Tas saka: uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt?”
23 Boe ma Yesus nafadꞌe mbali se nae, “Hei mia raefafoꞌ sia raeꞌ. Te Au mia lalai sia ataꞌ. Hei atahori mia raefafoꞌ ia. Te Au atahori nda mia raefafoꞌ ia sa.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat no tā, kas ir zemē, Es no tā, kas ir augšā; jūs esat no šīs pasaules, Es neesmu no šīs pasaules.
24 Naeni de Au ufadꞌe faꞌ ra ae, mete ma hei mate, ama feꞌe lemba-misaa sala-kilu mara. Huu mete ma hei nda mimihere mae, Au ia, naeni Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ a ena, dei fo hei mate, na tantu ama feꞌe lemba-misaa sala-kilu mara.”
Tādēļ Es jums esmu sacījis ka jūs mirsiet savos grēkos. Jo ja jūs neticat, ka Es Tas esmu, tad jūs mirsiet savos grēkos.”
25 Basa ma ratane rae, “Weh! Ho ia, seka?” Yesus nataa nae, “Au ufadꞌe memaꞌ mia fefeun ena.
Tad tie uz Viņu sacīja: “Kas Tu tāds esi?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Visupirms Tas, ko arī uz jums runāju.
26 Hambu dalaꞌ hetar fo Au bisa ufadꞌe soꞌal hei. Hei sala mara naeꞌ boe. Te Au nda nau utudꞌu dalaꞌ naa ra sa. Naa, Mana denu Au uma sia ia na, mete ma Ana olaꞌ, Ana olaꞌ akaꞌ ndoo-tetuꞌ a. Ma Au ufadꞌe neu akaꞌ atahori sia raefafoꞌ ia, dala-dalaꞌ fo Au rena mia Eni ena.”
Man daudz par jums jārunā un jātiesā bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs, un ko Es no Viņa esmu dzirdējis, to Es runāju uz pasauli.”
27 (Eni masud na, Aman sia sorga. Te ara nda rahine masud na sa boe).
Un tie nesaprata, ka Viņš uz tiem runāja par To Tēvu.
28 Boe ma Yesus olaꞌ seluꞌ fai nae, “Dei fo mete ma hei londa nggangge Au, Atahori Matetuꞌ ia, sia hau ngganggeꞌ ata, dei fo hei mihine mae, Au ia, naeni Kristus. Au nda tao saa-saa mia Au ao ngga sa, te Au unori akaꞌ dala-dalaꞌ fo Ama ngga sia sorga nanori neu Au ena.
Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Kad jūs To Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka Es tas esmu, un ka Es neko nedaru no Sevis, bet itin to runāju, ko Mans Tēvs Man ir mācījis.
29 Mana denu Au a, naꞌabꞌue no Au nakandooꞌ a. Ana nda parna hela nita Au mesaꞌ nggo sa, huu Au akaꞌ tao tungga Eni hihii-nanaun.”
Un kas Mani sūtījis, Tas ir ar Mani. Tas Tēvs Mani nav atstājis vienu, jo kas Viņam patīk, to Es allaž daru.”
30 Leleꞌ Yesus nafadꞌe dalaꞌ ia ra, ma atahori hetar ramahere E boe.
Kad Viņš to runāja, tad daudzi ticēja uz Viņu.
31 Basa ma, Yesus nafadꞌe neu atahori Yahudi ra mana ramahere neu Eni a nae, “Mete ma hei misodꞌa nenepaꞌaꞌ mo Au Dedꞌea-oꞌola ngga ra, ma hei minori mikindoo mia Au, na, hei dadꞌi Au ana mana tungga ngga tebꞌe-tebꞌeꞌ.
Tad Jēzus sacīja uz tiem Jūdiem, kas Viņam bija ticējuši: “Ja jūs paliekat Manā Vārdā, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi,
32 Basa fo, hei bisa bubꞌuluꞌ dala-dala ndoo-tetuꞌ ra. Ma dala-dala ndoo-tetuꞌ naa, mana mboꞌiꞌ nggi, de ama nda afiꞌ dadꞌi ate sa ena.”
Un atzīsiet patiesību, un patiesība jūs atsvabinās.”
33 Basa ma ara rasapaa rae, “Hee! Hai ia, nda atahori aten sa! Huu hai ia, baꞌi Abraham tititi-nonosin! Dadꞌi taꞌo bee de olaꞌ mae, dei fo hai nenemboꞌit?”
Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un ne mūžam nevienam neesam kalpojuši; kā tad Tu saki: jūs tapsiet svabadi?”
34 Boe ma Yesus nafadꞌe neu se nae, “Au oꞌola ngga naa, tebꞌe. Huu basa atahori fo rasodꞌaꞌ tao salaꞌ ra, dadꞌi onaꞌ ate esa akaꞌ tungga-tunggaꞌ a salaꞌ hihii-nanaun.
Jēzus tiem atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, tas ir grēka kalps.
35 Te eni biasa na, taꞌo ia: ate ra nda biasa simbo hata-hetoꞌ mia malangga sa. Huu akaꞌ malangga anan mana simbo hata-hetoꞌ naa. (aiōn g165)
Bet kalps mūžam namā nepaliek; dēls paliek mūžam. (aiōn g165)
36 Dadꞌi mete ma Au, naeni Lamatualain Anan, fee ambon neu sala-kilu mara, na, hei nenemboꞌit ena, ma nda dadꞌi salaꞌ a aten sa ena. No taꞌo naa, hei nenemboꞌit tebꞌe ena, de sudꞌi boe tungga salaꞌ a hihii-nanaun fai!
Ja nu Tas Dēls jūs atsvabinās, tad jūs tiešām būsiet svabadi.
37 Au bubꞌuluꞌ hei ia, naeni baꞌi Abraham tititi-nonosin. Mae onaꞌ naa boe o, hei akaꞌ sangga-sangga dalaꞌ fo mae tao misa Au, huu ama nda nau simbo Au nenori ngga sa. Huu sia rala mara, nda hambu mamanaꞌ fo mbedaꞌ Au Dedꞌea-oꞌola ngga sa ena.
Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums, bet jūs Mani meklējat nokaut, jo Manam vārdam nav vietas pie jums.
38 Au ufadꞌe dala-dalaꞌ fo itaꞌ ra, fo Ama ngga natudꞌu neu Au ena. Ma hei tao tungga dala-dalaꞌ fo hei rena mia ama mara.”
Es runāju, ko Es esmu redzējis pie Sava Tēva; un jūs arīdzan darāt, ko jūs esat redzējuši pie sava tēva.”
39 Ara rataa rae, “Hai ia, baꞌi Abraham tititi-nonosin!” Yesus nafadꞌe nae, “Mete ma hei dadꞌi baꞌi Abraham tititi-nonosin tebꞌe, na, hei tao tungga e.
Tie atbildēja un sacīja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus uz tiem saka: “Ja jūs būtu Ābrahāma bērni, tad jūs arī darītu Ābrahāma darbus.
40 Te baꞌi Abraham nda tao nita deꞌulakaꞌ onaꞌ hei taoꞌ naa sa! Huu hei akaꞌ sangga dalaꞌ fo mae tao misa Au. Tao-tao te Au ia, mana ufadꞌe neu nggi dala-dala ndoo-tetuꞌ a, fo Au rena mia Lamatualain.
Bet nu jūs Mani meklējat nokaut, cilvēku, kas jums patiesību esmu runājis, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
41 Hei tatao mara, memaꞌ nda nela naꞌadooꞌ mia hei amam sa.” Te ara rasapaa rae, “Hee! Hai ia, ana nene hengge neeꞌ! Afiꞌ mae, hai ia, ana tias! Huu hai Amam, akaꞌ esaꞌ a, naeni Lamatualain!”
Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie uz Viņu sacīja: “Mēs maucībā neesam dzimuši. Mums ir viens vienīgs Tēvs, Dievs.”
42 Boe ma Yesus nafadꞌe se nae, “Te mete ma Lamatualain tebꞌe-tebꞌeꞌ dadꞌi hei Amam, tantu hei sue Au. Huu Au uma mia E, ma Au sia ia. Au nda uma tunggaꞌ a hihii-nanau ngga sa. Te Au uma, huu Eni mana denu Au.
Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs Mani mīlētu; jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva; jo Es neesmu nācis no Sevis, bet Viņš Mani sūtījis.
43 Taꞌo bee de hei nda mihine Au oꞌola ngga sa? Mbei ma hei nda nau rena, sa!
Kādēļ tad jūs Manu valodu nesaprotat? Tādēļ ka jūs Manu mācību nevarat ieklausīties.
44 Hei ia, mataꞌ sa onaꞌ nitu ra malanggan. Huu hei hiiꞌ a tao tungga eni hihii-nanaun! Mia fefeun, eni mana tao nisa atahori. Eni labꞌan dala ndoo-tetuꞌ ra, ana tola hendi basa ndoo-tetuꞌ ra. Mete ma ana peko-lelekoꞌ, naa memaꞌ eni biasa na. Huu eni mana peko-lelekoꞌ, ma mana ombo-koson huun.
Jūs esat no tā tēva, tā velna, un sava tēva prātu jūs gribat darīt. Tas no iesākuma ir bijis slepkava un nav pastāvējis iekš patiesības; jo iekš tā nav patiesības. Kad viņš melus runā, tad viņš runā no sevis paša; jo viņš ir melkulis un melu tēvs.
45 Au ia, mana ufadꞌe dala ndoo-tetuꞌ a. Te hei nda mimihere Au sa.
Bet kad Es patiesību saku, tad jūs Man neticat.
46 Sobꞌa! Seka mia hei bisa natudꞌu nalaꞌ bukti nae, Au tao salaꞌ ena? Heran, e! Mete ma Au olaꞌ ndoo-tetuꞌ, taoꞌ bee de hei nda nau mimihere Au sa?
Kas jūsu starpā Man jebkādu grēku var pierādīt? Bet kad Es jums patiesību saku, kam jūs Man neticat?
47 Naa, atahori mana laoꞌ mia Lamatualain rena Dedꞌea-oꞌolan. Te hei ia, nda laoꞌ mia Lamatualain sa, naeni de hei nda hii rena Au sa.”
Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus klausa; tāpēc jūs neklausiet, ka jūs neesat no Dieva.”
48 Atahori Yahudi ra malangga nara, rataa rae, “Weh! Hai olaꞌ naa tebꞌe ena. Huu hai mifadꞌe ena, Ho ia, nda atahori Yahudi matetuꞌ sa, te Ho atahori Samaria. Ho o nitu a sia ralam ena!”
Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi Samarietis, un Tev ir velns?”
49 Boe ma Yesus nataa nae, “Nitu a nda sia Au rala ngga sa. Au fee hada-hormat neu Ama ngga sia sorga, te hei nda fee hada-hormat neu Au sa.
Jēzus atbildēja: “Man velna nav, bet Es Savu Tēvu godāju, un jūs Mani turat negodā.
50 Au nda soꞌu ao ngga fo utudꞌu manaseli ngga sa. Te hambu Esa nau natudꞌu Au manaseli ngga. Hela Eni mana naꞌetuꞌ nae Au oꞌola ngga nda, do hokoꞌ.
Es Savu godu nemeklēju, bet Viens ir, kas to meklē un tiesā.
51 Au Dedꞌea-oꞌola ngga, memaꞌ tebꞌe! Ma, atahori mana rena ma tao tungga Dedꞌea oꞌola ngga, nda mate sa.” (aiōn g165)
Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Manu vārdu turēs, tas nāvi neredzēs ne mūžam.” (aiōn g165)
52 Rena onaꞌ naa, ma atahori Yahudi ra malangga nara rafadꞌe E rae, “Ia naa, hai bubꞌuluꞌ ho olaꞌ onaꞌ muluꞌ e, huu nitu a sia ralam ena. Baꞌi Abraham mate ena. Lamatualain mana ola-ola dalahulu nara, o mate ena boe. Te ho mae, ‘atahori mana rena ma tao tungga Au Dedꞌea-oꞌola ngga ra, nda mate sa.’ Memaꞌ ho mumulu ena! (aiōn g165)
Tad tie Jūdi uz To sacīja: “Tagad mēs nomanām, ka Tev ir velns. Ābrahāms nomiris un tie pravieši, un Tu saki: kas Manu vārdu turēs, tas nāvi nebaudīs ne mūžam. (aiōn g165)
53 Do duꞌa mae ho manaseliꞌ lenaꞌ baꞌi Abraham mana mateꞌ a? Do, Ho manaseliꞌ lenaꞌ Lamatualain mana ola-olan fo mana mateꞌ ra ena do? Ho duꞌa, mae Ho ia, seka?”
Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas nomiris? Un tie pravieši ir nomiruši. Par kādu Tu pats Sevi dari?”
54 Boe ma Yesus nataa, nae “Mete ma Au mana soꞌu Ao ngga, atahori nda nau simbo sa. Tao-tao te, Au nda soꞌu-soꞌuꞌ ao ngga sa, te Ama ngga mana soꞌu nanaru Au. Eni fo hei mitaa mae, hei Lamatualain ma.
Jēzus atbildēja: “Ja Es pats Sevi godāju, tad Mans gods nav nekas; bet Mans Tēvs Mani godā, par ko jūs sakāt, ka Tas jūsu Tēvs.
55 Te hei nda mihine E sa. Au uhine no maloleꞌ. Mete ma Au ae nda uhine maloleꞌ E sa, na, Au mana ombo-koson, onaꞌ hei boe. Te Au uhine maloleꞌ E, ma Au o tao tungga Dedꞌea-oꞌolan boe.
Tomēr jūs Viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Un kad Es sacītu, ka Es Viņu nepazīstu, tad Es būtu tāds pat melkulis, kā jūs; bet Es Viņu pazīstu, un Viņa vārdu turu.
56 Hei baꞌi Abraham ma ralan namahoꞌo seli, leleꞌ ana nahani nae nita Au uꞌuma ngga. Memaꞌ Ana nita ena, de ana maꞌahee.”
Ābrahāms, jūsu tēvs, tapa līksms, ka Manu dienu redzēšot, un viņš to redzēja un priecājās.”
57 Atahori Yahudi ra malangga nara rafadꞌe rae, “Ho nda feꞌe too lima nulu sa boe! Te mae ho mita baꞌi Abraham ena. Tebꞌe, do?”
Tad tie Jūdi uz To sacīja: “Tu vēl neesi piecdesmit gadus vecs, un Ābrahāmu esi redzējis?”
58 Boe ma Yesus nataa nae, “Tebꞌe! Huu baꞌi Abraham nda feꞌe sia sa, te Au sia ena.”
Jēzus uz tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms nekā Ābrahāms bija, Es esmu.”
59 Boe ma, atahori naa ra haꞌi fatu fo rae honda E, huu Ana soꞌu Aon onaꞌ Lamatualain. Te Ana laoꞌ bambi-bambi de dea neu mia Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a sodꞌan.
Tad tie pacēla akmeņus, mest uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Dieva nama ārā, iedams caur viņu vidu. Un tā Viņš aizgāja.
