Dud'uit Fefeu' a 45
1 Yusuf rena nala Yahuda oꞌola na, rala na noe rau-rau nda naꞌatataaꞌ sia pagau nara mata nara sa. De ana denu se dea reu, fo hela mesaꞌ ne no odꞌi-aꞌa nara. Ana nae nafadꞌe eni ia, seka.
Tad Jāzeps nevarēja valdīties priekš visiem, kas pie viņa stāvēja, un sauca: vediet visus no manis ārā; un neviens pie tā nestāvēja, kad Jāzeps devās pazīties saviem brāļiem.
2 Paggau nara basa se dea reu, ma Yusuf nggae nahereꞌ, losa atahori Masir mana sia kama a deaꞌ, rena. Ma atahori mana sia maneꞌ a ume na, o rena boe.
Un viņš pacēla savu balsi raudādams, tā ka tie ēģiptieši to dzirdēja, un Faraona saime to dzirdēja.
3 Basa de, Yusuf nafadꞌe relo-relo odꞌi-aꞌa nara nae, “We! Odꞌi-aꞌa re. Au ia Yusuf, hei toronoo ma. Amaꞌ feꞌe masodꞌaꞌ, to?” Odꞌi-aꞌa nara rena taꞌo naa ma, ramatau rala seli, losa nda ola-olaꞌ rala saa saꞌ boe.
Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: es esmu Jāzeps, vai mans tēvs vēl dzīvs? Un viņa brāļi tam nevarēja atbildēt, jo tie priekš viņa vaiga pārbijās.
4 Boe ma Yusuf noꞌe se nae, “We! Ima deka-deka ia dei.” Ara reu deka Yusuf. Ma ana olaꞌ seluꞌ nae, “Au ia Yusuf, fo maꞌahulu na hei seo neu atahori Masir ra.
Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: nāciet jel klāt pie manis. Un tie piegāja; tad viņš sacīja: es esmu Jāzeps, jūsu brālis, ko jūs esat pārdevuši uz Ēģiptes zemi.
5 Hei memaꞌ seo hendi au ena. Te afiꞌ mimitau, ma afiꞌ mireresi esa fee salaꞌ neu esa fai. Matetu na, Lamatualain mana no au ia uma uꞌuhuluꞌ mia hei e. Onaꞌ naa, Ana fee masodꞌaꞌ neu atahori naeꞌ huu au. Fo ara afiꞌ mate ndoes.
Un nu, nebēdājaties un neiztrūcinājāties, ka jūs mani šurp esat pārdevuši, jo Dievs mani šurp ir sūtījis jūsu priekšā jūsu dzīvības uzturēšanas pēc.
6 Ndoe-laꞌas feꞌe laoꞌ too rua ia. Feꞌe hela too lima fai. Atahori nda aꞌali rae sa, nda sela nggari sa, de nda hambu mbule-bꞌoaꞌ saa saꞌ boe.
Jo šis ir tas otrais bada gads pār visu zemi, un vēl būs pieci gadi, kur nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas.
7 No dalaꞌ fo hita nda tahineꞌ sa ia, Lamatualain no au uꞌuhuluꞌ hei. Naa fo hambu ruma mia hei ma umbu-ana mara, rasodꞌa.
Un Dievs mani sūtījis jūsu priekšā, lai viņš jūs liktu par atlikumu virs zemes, un jūs uzturētu dzīvus par lielu pulku, kas izglābti.
8 Matetu na, nda hei tatao ma de au sia ia sa, te Lamatualain tatao Na. Naa de au dadꞌi fetor sia Masir ia. De au dadꞌi malangga mana tao ues sia maneꞌ a ume panggat na. Nda hambu atahori lenaꞌ au sa.
Un nu, jūs mani neesat šurp sūtījuši, bet Dievs, kas mani licis Faraonam par tēvu un par kungu visā viņa namā un par valdītāju visā Ēģiptes zemē.
9 De ia naa, hei baliꞌ lai-lai leo, fo mifadꞌe au oꞌola ngga ia neu amaꞌ mae, ‘Amaꞌ ana na Yusuf feꞌe masodꞌaꞌ. Ana dadꞌi atahori malangga sia Masir. Ana noꞌe amaꞌ Masir neu lai-lai.
Steidzaties un ejat pie mana tēva un sakāt tam: tā saka tavs dēls Jāzeps: Dievs mani iecēlis par kungu visai Ēģiptes zemei, - nāc šurp pie manis, nekavējies.
10 Dei fo amaꞌ leo sia Masir sia mamana esa naran Gosen, deka no e. Mamanaꞌ naa maloleꞌ ma loaꞌ. De amaꞌ bisa naꞌaboi bibꞌi lombo mara sia naa, ma basa hiek no sapi ra. Ana o noꞌe fo amaꞌ muu mo umbu-ana mara, ume isi mara, no basa hata-heto mara fo leo siaꞌ a naa.
Tev būs dzīvot Gošenes zemē, un tu būsi tuvu pie manis, tu un tavi dēli un tavu dēlu dēli un tavi sīkie lopi un tavi vērši un viss, kas tev pieder.
11 Mete ma amaꞌ sia Gosen, naa, ana naꞌaboi amaꞌ sia naa. Ndoe-laꞌas feꞌe too lima fai. Dei fo ana tao fo amaꞌ no bobꞌonggiꞌ mara, basa banda ra nda kuran saa saꞌ boe.’”
Un es tevi tur uzturēšu, jo vēl ir pieci bada gadi, - ka tu trūkumā neiznīksti, tu un tavs nams un viss, kas tev pieder.
12 Yusuf nafadꞌe basa boe, ana olaꞌ fai nae, “Ia naa, hei mita ena, to? Ma ho, Benyamin, mita, to? Au ia, memaꞌ Yusuf.
Un raugi, jūsu acis redz un mana brāļa Benjamina acis, ka mana mute uz jums runā.
13 De mifadꞌe hita ama na mae, au koasa ngga monaeꞌ sia Masir. Boe ma dui basa-bꞌasa saa fo hei mitaꞌ ia neu amaꞌ. Basa fo, mo amaꞌ lai-lai ia nema leo!”
Un stāstiet manam tēvam visu manu godību Ēģiptes zemē, un visu, ko jūs redzējuši, un steidzaties un atvediet manu tēvu šurp.
14 Basa boe ma, ana holu odꞌi na Benyamin, de rua se nggae.
Un viņš Benjaminam, savam brālim, apkampās ap kaklu un raudāja, un Benjamins raudāja pie viņa kakla.
15 Ana o holu odꞌi-aꞌa nara, de idꞌu se esa-esaꞌ. Dei de, ara feꞌe ola-olaꞌ ro e.
Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un raudāja pār tiem, un pēc viņa brāļi runāja ar viņu.
16 Basa naa ma, maneꞌ a no basa pagau nara rena Yusuf odꞌi-aꞌa nara rema, de basa se ramahoꞌo.
Un tā slava tapa daudzināta Faraona namā: Jāzepa brāļi ir atnākuši. Un tas patika Faraonam un viņa kalpiem.
17 De maneꞌ a olaꞌ no Yusuf nae, “Yusuf, e! Mufadꞌe odꞌi-aꞌa mara fo ara fua are nara reu keledei leo, fo rendi Kanaꞌan neu.
Un Faraons sacīja uz Jāzepu: saki saviem brāļiem: dariet tā: apkraujiet savus lopus un ietin noejat uz Kanaāna zemi,
18 Denu se rema ro ama ma, no basa bobꞌonggi nara, fo ara lali ia rema leo. Dei fo fee se rae meulauꞌ sia Masir, fo ara rasodꞌa sia naa, ma raa rae minan.
Un ņemiet savu tēvu un savu saimi, un nāciet pie manis, tad es jums došu Ēģiptes zemes labumu, un jūs ēdīsiet tās zemes treknumu.
19 Boe ma nafadꞌe se, fo rendi memaꞌ kareta hira mia ia, fo fua neu anadikiꞌ ra ro ama ma.
Un tev ir pavēlēts: dariet tā: ņemiet no Ēģiptes zemes ratus priekš saviem bērniņiem un priekš savām sievām, un atvediet savu tēvu un nāciet.
20 Afiꞌ duꞌa mendi basa hata-hetoꞌ ra, te basa maloleꞌ mana sia Masir ia, dei fo sira hambu se.”
Un lai jūsu acīm nav žēl savu namarīku - jo visas Ēģiptes zemes labums jums piederēs.
21 Maneꞌ a olaꞌ basa ma, Yusuf fee se kareta hira ma lepa-ngges, tungga maneꞌ a parenda na. De odꞌi-aꞌa nara raꞌalilinuꞌ fo baliꞌ tungga maneꞌ a parenda na.
Un Israēla dēli tā darīja, un Jāzeps tiem deva ratus pēc Faraona vārdiem un tiem deva ceļamaizi uz ceļu.
22 Yusuf o fee se, bua-baꞌus feuꞌ pasan beꞌe esaꞌ. Te ana fee Benyamin doi fulaꞌ natun telu, ma bua feuꞌ pasan lima.
Un visiem viņš deva ikvienam svētku drēbes, bet Benjaminam viņš deva trīssimt sudraba gabalus un piecas svētku drēbes.
23 Ana haitua fee ama na sudꞌi a saa meulauꞌ mia Masir, de fua neu kaledei mone sanahulu. Ana o fee seluꞌ, are, roti, ma nanaat mataꞌ-mataꞌ, sia keledei ine sanahulu fai, fo dadꞌi lepa-ngges baliꞌ Masir rema.
Un savam tēvam viņš sūtīja tāpat desmit ēzeļus, kas no Ēģiptes labumu nesa, un desmit ēzeļu mātes, kas nesa labību un maizi un barību priekš tēva uz ceļu.
24 Basa ma, ana fee se baliꞌ, ma nafadꞌe se nae, “Hei afiꞌ mireresi sia dalaꞌ e!”
Un viņš savus brāļus nosūtīja, un tie aizgāja, un viņš sacīja: nebaraties pa ceļu.
25 Boe ma ara lao baliꞌ risiꞌ ama na sia Kanaꞌan.
Un tie aizgāja no Ēģiptes un nāca Kanaāna zemē pie Jēkaba, sava tēva,
26 Losa naa ma, rafadꞌe ama na rae, “Amaꞌ e! Ana ma Yusuf feꞌe masodꞌaꞌ. Ana dadꞌi atahori monaeꞌ, de parenda sia Masir!” Yakob rena ma, ana titindindi, de nda namahere oꞌola nara sa.
Un viņam stāstīja sacīdami: Jāzeps vēl dzīvs, un ir valdītājs pār visu Ēģiptes zemi. Bet Jēkaba sirds palika auksta, jo viņš tiem neticēja.
27 Te ara rafadꞌe basa Yusuf oꞌola na ma, Yakob nita kareta fo Yusuf haitua nema nae fua no e nisiꞌ Masir, dei de feꞌe namahere na.
Bet kad tie uz viņu runāja visus Jāzepa vārdus, ko tas tiem bija sacījis, un kad viņš ieraudzīja tos ratus, ko Jāzeps bija sūtījis, viņu novest, tad Jēkaba, viņu tēva, gars atdzīvojās.
28 Ana olaꞌ nae, “Awi! Au ana ngga feꞌe masodꞌaꞌ o! Taꞌo naa dei de au feꞌe umuhoꞌo na. Au musi uu seꞌu-ita dei, dei fo au feꞌe mate no maloleꞌ.”
Un Israēls sacīja: diezgan! Mans dēls Jāzeps vēl dzīvs! Es gribu iet un viņu redzēt, pirms nekā mirstu.
