Ded'enu' ra Dud'uin 25
1 Leleꞌ naa, hofernor feuꞌ a, nara na Festus, lali Kaisarea neu fo nae parenda. Ana leo fai teluꞌ a mia naa ma, ana lao nakandoo Yerusalem neu.
Tad nu Festus, to zemes valdību uzņēmis, gāja pēc trim dienām no Cezarejas uz Jeruzālemi.
2 Sia naa, malangga agama Yahudi malanga nara ma malangga feaꞌ ra reu randaa ro e fo rahine e. Ara o ola-olaꞌ Paulus dedꞌea na sia sira neꞌebꞌue na naa.
Un tur viņam tas augstais priesteris un tie augstākie no tiem Jūdiem sūdzēja pret Pāvilu un viņu lūdza,
3 Ara o roꞌe, mete ma bisa naa, hofernor denu atahori nara ro baliꞌ Paulus Yerusalem nema, huu ara rala ralaꞌ ena rae tao risa Paulus sia dalaꞌ taladꞌa na.
Želastības prasīdami pret viņu, ka tas viņu uz Jeruzālemi sūtītu, glūnēdami, ka viņu uz ceļa nokautu.
4 Te hofernor nataa oi, “Ama nggaree. Taꞌo ia. Hela fo ara ranea e sia Kaisarea dei. Te au o ae haelai baliꞌ naa uu boe.
Tad Festus atbildēja, ka Pāvils topot sargāts Cezarejā, un ka viņš pats gribot drīz turp aiziet.
5 De mete ma hei se hambu koasa fo nggero dedꞌeat ia, naa, tungga mo au Kaisarea uu. Mete ma atahori ia tao salaꞌ saa, naa, hei bisa midꞌedꞌea mo e sia naa.”
Kas nu jūsu starpā to var (tā viņš sacīja), tie lai līdz noiet un to apsūdz, ja kāda vaina ir pie šā vīra.
6 Basa ma, Festus leo mbei ma fai sanahulu mia Yerusalem, dei de feꞌe baliꞌ nisiꞌ Kaisarea. Atahori Yahudi hira tungga e. Mbilaꞌ na ma, hofernor nae paresaꞌ dedꞌeat naa. De ana denu ro Paulus rala neu nandaa no e. Paulus rala neu ma, atahori Yahudi ra rambariiꞌ rereoꞌ rala e, de fee salaꞌ mataꞌ-mataꞌ neu e. Te ara nda ratudꞌu bukti saa saꞌ boe.
Un kad viņš pie tiem vairāk kā desmit dienas bija palicis, tad viņš nāca uz Cezareju un otrā dienā, uz soģa krēsla sēdēdams, viņš pavēlēja, Pāvilu atvest.
Un kad tas bija atnācis, tad tie no Jeruzālemes nākušie Jūdi apkārt stāvēja, daudz un grūtas vainas pret Pāvilu nesdami, ko tie nevarēja pierādīt.
8 Boe ma Paulus nasalaꞌe ao na nae, “Ama hofernor. Au nda feꞌe tao deꞌulakaꞌ saa saꞌ boe. Au o nda tao saa labꞌan hai atoran agama Yahudi ma sa. Au nda tao unggenggeo Lamatualain Uma Hule-oꞌe Huu Na sia Yerusalem. Ma au o nda tao saa labꞌan mana parenda Roma ra atoran na sa.”
Jo tas tā aizbildinājās: “Es neko neesmu grēkojis, ne pret Jūdu bauslību, ne pret Dieva namu, ne pret ķeizaru.”
9 Te hofernor nae haꞌi ralaꞌ no atahori Yahudi ra. Naa de, ana natane Paulus oi, “Ho duꞌa taꞌo bee? Mete ma au nggero dedꞌea ma sia Yerusalem, naa, ho nau, do hokoꞌ?”
Bet Festus gribēdams tiem Jūdiem pa prātam darīt, atbildēja un uz Pāvilu sacīja: “Vai tu gribi uz Jeruzālemi iet, lai es tevi tur tiesāju par šīm lietām?”
10 Paulus rena hofernor natane taꞌo naa ma, ana nataa oi, “Amaꞌ hofernor, au ia, atahori Roma. De ia naa, au umburiꞌ sia amaꞌ hofernor mia manaparenda Roma. Manaparenda Roma mana naꞌena hak nggero au dedꞌea ngga tungga atoran na. Dadꞌi au nda nau isiꞌ Yerusalem, fo neꞌetuꞌ dedꞌea ngga sia naa sa. Amaꞌ bubꞌuluꞌ, au nda tao salaꞌ saa saꞌ boe, labꞌan neu atahori Yahudi ia ra.
Bet Pāvils sacīja: “Es stāvu priekš ķeizara soģa krēsla, tur man pienākas tapt tiesātam, tiem Jūdiem es nekādu netaisnību neesmu darījis, kā arī tu jo labi zini.
11 Mete ma au tao salaꞌ, nandaa no hukun mate, naa, au simbo. Te mete ma saa fo ara olaꞌ naa, nda tebꞌe sa, tungga atoran Roma, nda hambu esa bisa fee au uu atahori ia ra lima nara sa. Ara sanggaꞌ a dalaꞌ, fo rae risa au parsumaꞌ a. De ia naa, tungga au hak ngga, au endi dedꞌeat ia nisiꞌ mamana nggengero dedꞌeat huuꞌ a, fo mane monaeꞌ Kaisar sia Roma, naꞌetuꞌ dedꞌeat ia!”
Bet ja es netaisnību esmu darījis un nāvi kaut kā pelnījis, tad es neliedzos mirt; bet ja tas nav nekas, par ko tie mani apsūdz, tad neviens pēc viņu patikšanas mani viņiem nevar nodot. Es ķeizaru piesaucu.”
12 Hofernor rena Paulus naꞌo naa ma, ana noꞌe dudꞌuꞌat mia nonoo mana tungga nggero dedꞌeat naa. Basa ma, ana nafadꞌe Paulus nae, “Huu moꞌe hene misiꞌ Kaisar, de ho musi muu sia Roma.” Olaꞌ basa ma, hofernor nateꞌe neꞌebꞌuet naa.
Tad Festus ar tiem runas kungiem sarunājies atbildēja: “Ķeizaru tu esi piesaucis, pie ķeizara tev būs noiet.”
13 Basa ma, atahori Yahudi ra mane na, nara na Agripa, no feto na, nara na Bernike, rema sia Kaisarea, fo rae fee hadꞌat neu hofernor feuꞌ a.
Bet kad kādas dienas bija pagājušās, tad ķēniņš Agrippa un Berniķe nāca uz Cezareju, Festu apsveicināt.
14 Ara numban fai hira ro hofernor Festus. Faiꞌ esa, Festus dui Paulus dedꞌea na neu ruꞌa se. Ana oi, “Ama maneꞌ! Sia Kaisarea ia, hai minea atahori sa, nara na Paulus. Dalahulu na, hofernor mbaraaꞌ a nda feꞌe naꞌetuꞌ dedꞌea na sa.
Un kad tie kādas dienas tur bija pakavējušies, Festus ķēniņam stāstīja Pāvila lietas sacīdams: “Še ir viens vīrs no Felika atstāts cietumā;
15 Feꞌe lai-laiꞌ ia, au Yerusalem uu ma, malangga agama Yahudi malangga ra ro lasi-lasi adat ra, rema kalaak Paulus, de roꞌe au hukun e.
Par to, kad es biju Jeruzālemē, tie augstie priesteri un Jūdu vecaji pienesa sūdzību un lūdza spriedumu pret viņu;
16 Te ufadꞌe se ae, ‘Tungga mana parenda Roma atoran na, au musi paresaꞌ dedꞌeat ia dei. Atahori mana radꞌedꞌeaꞌ ra musi randaa dei. Au ae rena hei fee salaꞌ saa neu e. Ma ana musi hambu nasalaꞌe ao na boe. Dei fo au bisa uꞌetuꞌ dedꞌeat naa, ma utudꞌaꞌ hukun saa neu e.’
Tiem es atbildēju: Romiešiem nav ieradums, kādu cilvēku nodot uz nomaitāšanu, pirms tas, kas apsūdzēts, tos sūdzētājus nav redzējis savā priekšā un nav vaļu dabūjis par to sūdzību aizbildināties.
17 Au baliꞌ Kaisarea uma ma, atahori Yahudi hira tungga boe. Mbilaꞌ na ma, au paresaꞌ tuteꞌ dedꞌeat naa. Au denu se ro Paulus nema nandaa no au, fo au bisa bubꞌuluꞌ dedꞌeat ia huu-pata na.
Kad nu tie šeitan bija sanākuši, tad es bez nekādas kavēšanās otrā dienā uz soģa krēsla sēdēdams pavēlēju, to vīru atvest;
18 Boe ma, atahori Yahudi ra rambariiꞌ de dui Paulus sala nara. Te saa fo rafadꞌeꞌ neu auꞌ a, bera na nda onaꞌ au dꞌuꞌaꞌ a sa.
Pret to tie sūdzētāji stāvēdami nekādu lietu nav pienesuši, ko es par ļaunu būtu uzskatījis.
19 Ara ratofa, huu ara nda ralaꞌ esa soꞌal agama nara sa. Ma, rareresi ro Paulus akaꞌ atahori sa, nara na Yesus. Tungga atahori Yahudi ra, Yesus mate ena. Te Paulus toꞌu nahereꞌ oi Yesus naa, nasodꞌa baliꞌ ena.
Bet tiem bija kādas apjautāšanas pret viņu par savu pašu māņu ticību un par kādu Jēzu, kas esot nomiris, par ko Pāvils sacīja, Viņu esam dzīvu.
20 Ara rareresi taꞌo naa, te huu au atahori feuꞌ, de nda itaꞌ ae uꞌetuꞌ dedꞌeat agama ia taꞌo bee saꞌ boe. Naa de au utane Paulus ae, ‘Ona bee na, au uꞌetuꞌ dedꞌea ma ia sia Yerusalem, do?’
Un šo strīdus lietu labi nesaprazdams, es sacīju: vai tas gribot uz Jeruzālemi iet un tur par šīm lietām likties tiesāties.
21 Te ana nda nau sa. Ana noꞌe hene nisiꞌ keser. Naa de au uꞌungge uhereꞌ e, losa kaꞌe ala dei fo haitua e Roma neu.”
Bet kad Pāvils prasīja, lai uz paša ķeizara spriedumu taptu sargāts; tad es pavēlēju to sargāt, tiekams es viņu pie ķeizara sūtīšu.”
22 Ara rena Festus dudꞌui na ma, Mane Agripa oi, “Mete ma bisa naa, au ae rena ao ngga mia atahori naa.” Festus nataa oi, “Bisa! Dei fo au ator fo fetu na, amaꞌ bisa rena ao ma mia atahori naa.”
Un Agrippa sacīja uz Festu: “Es pats arīdzan šo cilvēku gribētu dzirdēt;” un viņš sacīja: “Rīt tu to dzirdēsi.”
23 Mbilaꞌ ma, hofernor Festus ator, fo mane Agripa rena Paulus oꞌola na. Ana o ator fo atahori naeꞌ bisa rena Paulus oꞌola na boe. Malangga soldꞌadꞌu ra ma atahori monaen sia kota Kaisarea, basa se rema rena Paulus. Boe ma, mane Agripa no Bernike masoꞌ rala rema ro bua-bau mane nara. Basa atahori fee hadꞌat neu ruꞌa se. Basa se raꞌabꞌue ena ma, hofernor denu ro Paulus rala neu.
Tad nu otrā dienā, kad Agrippa un Berniķe ar lielu greznību nāca un ar tiem virsniekiem un tās pilsētas augstiem vīriem iegāja tiesas namā, Pāvils pēc Festus pavēles tapa atvests.
24 Ara ro Paulus ma, hofernor olaꞌ oi, “Mane Agripa, ama nggara, ma toronoo susue nggare. Atahori ia, nara na Paulus. Malangga Yahudi hira radꞌedꞌea ro e. Ruma sia Yerusalem ma ruma sia ia, ara risiꞌ au, fo raꞌasusuuꞌ au rae, atahori ia, nda nandaa nasodꞌa sa ena.
Un Festus sacīja: “Agrippa ķēniņ un visi jūs vīri, kas klāt esat, jūs šo redzat, par ko visa Jūdu draudze tā Jeruzālemē kā arī šeitan mani ir piesaukusi un brēc, ka tam nebūs vairs dzīvot.
25 Naa de au paresaꞌ e, te nda hambu sala na nandaa no hukun mate sa. Te ana noꞌe hene nisiꞌ mana parenda ataꞌ. Naa de, nau nda nau sa, au musi fee ne Roma neu.
Bet es esmu atradis, ka tas neko nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis; un tādēļ, ka tas pats ķeizaru ir piesaucis, tad es esmu spriedis, viņu sūtīt.
26 Mete ma au haitua e, naa, au musi tao susura. Te ia na, au musi suraꞌ saa, fee mane monaeꞌ a? Naa de au uꞌubꞌue basa amaꞌ se, fo rena e. Basa naa, au oꞌe ama maneꞌ Agripa fee au dudꞌuꞌat, fo suraꞌ uhine susura fee neu mane monaeꞌ a. Au duꞌa na nda maloleꞌ sa, mete ma au fee dedꞌeat ia nisiꞌ kaisar, te nda ufadꞌe atahori ia sala na sa. Au oꞌola ngga, baꞌu a ia. Makasi.”
Bet man par šo nav nekādas skaidrības, ko Tam Kungam lai rakstu. Tādēļ es jums to esmu priekšā vedis un visvairāk tev, ķēniņ Agrippa, lai es pēc notikušas izklausīšanas zinu, kas jāraksta.
Jo man šķiet, aplamu lietu esam, vienu saistītu sūtīt un tās vainas pret to neuzrādīt.”
