Ded'enu' ra Dud'uin 21
1 Hai mitea basa mo lasi Kristen mia Efesus ra ma, mi sae ofaꞌ no rala susaꞌ, de lao tuteꞌ misiꞌ pulu Kos. Fefetun ma, hai losa pulu Rodos. Mia naa, hai lao mikindoo misiꞌ namo sia kota Patara.
Un kad notikās, ka mēs no tiem atšķīrušies, tad mēs braucām taisnā ceļā un nācām uz Kosu un otrā dienā uz Rodu un no turienes uz Pataru.
2 Hai onda mia Patara, de sae nggati ofaꞌ mana nae nisiꞌ nusa Fenisia deka no Siria. Hai sae mala ofaꞌ naa ma, ara lea naka tuteꞌ.
Un laivu atraduši, kas uz Feniķiju pārcēlās, mēs iekāpām un aizcēlāmies.
3 Nda dooꞌ sa ma, hai mita pulu Siprus sia hai bobꞌoa dii mara, te hai lao seli, mikindoo losa nggari naka mia kota Tirus, sia nusa Siria. Sia naa, atahori ofaꞌ ra rae raꞌondaꞌ sudꞌiꞌ a saa ra mia ofaꞌ a.
Un kad mēs Kipru ieraudzījām un pa kreiso roku pametām, tad cēlāmies uz Sīriju, un Tīrū mēs laidām pie malas, jo tur tai laivai prece bija jāizkrauj.
4 Huu ara feꞌe raꞌondaꞌ sudꞌi a saa ra, de hai onda mii sangga atahori mamahereꞌ ra. Hai mindaa mo se, de leo mo se nggarei esa. Dula-dale nafadꞌe atahori mana sia naa ra, fo raꞌangge Paulus afiꞌ sudꞌi fee ne Yerusalem ne.
Un mācekļus atraduši, mēs tur palikām septiņas dienas; tie Pāvilam caur to Garu sacīja, lai tas neietu uz Jeruzālemi.
5 Nggarei sa boe ma, hai baliꞌ ofaꞌ ata mi. Atahori mamahereꞌ ra, touꞌ-inaꞌ, moko-anak, lasiꞌ-soruꞌ, ro hai losa tasi suu na. Basa hai sendeꞌ lululangga mara fo hule-oꞌe sia naa.
Un notikās pēc šīm dienām, tad mēs izgājām un devāmies projām, un tur visi ar sievām un bērniem mūs izvadīja no pilsētas ārā; un mēs pie jūrmalas ceļos metušies Dievu lūdzām.
6 Hai mitea basa, de hene ofaꞌ ata mii ma, ara baliꞌ.
Un kad savā starpā bijām atvadījušies, iekāpām laivā. Bet viņi griezās atpakaļ uz savām mājām.
7 Hai lao hela Tirus, de tuli mia kota Ptolemais. Hai onda ofaꞌ, fo mii sangga atahori mamahereꞌ ra. Hai mindaa se ma, leo mo se fai esa.
Bet mēs joprojām no Tīrus pārcēlušies laidām pie Ptolemajidas malā; un tos brāļus apsveicinājuši, mēs pie tiem palikām vienu dienu.
8 Mbilaꞌ neu ma, hai lao losa kota Kaisarea. Hai onda ma numban sia Filipus ume na. Filipus ia, mana nendi naꞌahuluꞌ Lamatuaꞌ Yesus Dudꞌui Malole Na sia naa. Ma ana o, esa mia atahori kahituꞌ fo tengga ralaꞌ ra, fo fee se banggi nanaat fee ina falu mana sia Yerusalem ra.
Bet otrā dienā mēs, kas ap Pāvilu bijām, izgājuši nācām uz Cezareju; un iegājuši evanģelista Filipa namā, (kas bija viens no tiem septiņiem), mēs pie tā palikām.
9 Filipus ana feto nara haa. Lamatualain pake se dadꞌi mana ola-ola Na, fo reu dui-bꞌengga hihii-nanau Na.
Bet šim bija četras meitas, jumpravas, kas nākošas lietas sludināja.
10 Hai leo mo se fai hira ena ma, atahori sa, nara na Agabus, nema mia nusaꞌ Yudea. Lamatualain pake e, dadꞌi mana ola-ola Na fo nafadꞌe hihii-nanau Na.
Un kad mēs kādas dienas tur bijām palikuši, viens pravietis atnāca no Jūdu zemes, ar vārdu Agabs.
11 Ana nema tuteꞌ nisiꞌ hai. Ana haꞌi nala Paulus bobꞌori na, de paꞌa neu ei-lima nara, ma olaꞌ nae, “Dula-dale Meumareꞌ olaꞌ nae: ‘Dei fo atahori Yahudi ra paꞌa bobꞌorit ia tenu enan, onaꞌ ia sia Yerusalem. Basa fo, ara fee e neu atahori nda Yahudi ra sa lima nara.’”
Un tas nāca pie mums un ņēma Pāvila jostu un saistīja pats sev rokas un kājas sacīdams: “Tā Svētais Gars saka: to vīru, kam šī josta pieder, tāpat tie Jūdi saistīs Jeruzālemē un viņu nodos pagānu rokās.”
12 Hai rena mala ma, basa hai ai Paulus fo ana afiꞌ sudꞌi nisiꞌ Yerusalem. Basa hai mana dadꞌi eni manatungga nara mo atahori mamahereꞌ sia mamanaꞌ naa, moꞌe taꞌo naa.
Un kad mēs to dzirdējām, tad ne vien mēs lūdzām, bet arī tie, kas tai vietā dzīvoja, lai viņš neietu uz Jeruzālemi.
13 Te nataa nae, “Hokoꞌ! Taꞌo bee de hei nggae? Hei miꞌisususaꞌ rala ngga ena! Memaꞌ hambu atahori nda hii au sa, huu au tungga Lamatuaꞌ Yesus. Te mae ara futu-paꞌa au, do risa au, do tao taꞌo bee o, au simboꞌ a.”
Bet Pāvils atbildēja: “Ko jūs darāt, ka raudāt un laužat manu sirdi? Jo es esmu gatavs par Tā Kunga Jēzus vārdu ne vien likties saistīties Jeruzālemē, bet arī mirt.”
14 Hai bubꞌuluꞌ Paulus nda nau rena hai sa ena ma, hai hela e neu. Hai mae, “Neu! Hela Lamatuaꞌ hihii-nanau Na dadꞌi.”
Un kad viņš neļāvās pārrunāties, tad mēs palikām klusu, sacīdami: “Tā Kunga prāts lai notiek.”
15 Hai leo fai hira sia Kaisarea ma, hai miꞌililinuꞌ sudꞌi a saa mara, de lao Yerusalem mii.
Pēc šīm dienām mēs sataisījamies un gājām uz Jeruzālemi.
16 Atahori mamahereꞌ hira mia Kaisarea o, tungga ro hai boe. Ara ro hai losa ume esa, de sungguꞌ mia naa. Tenu umeꞌ a naran, Manason. Ana mia pulu Siprus ma ana tungga Lamatuaꞌ Yesus dooꞌ ena boe.
Un tur arī kādi mācekļi no Cezarejas mums nāca līdz un mūs veda pie viena veca mācekļa, Mnasona no Kipras, lai pie tā mājotu.
17 Hai losa Yerusalem ma, basa toronooꞌ ra simbo hai ro rala nemehoꞌot.
Un kad nācām uz Jeruzālemi, tad tie brāļi mūs ar mīļu prātu uzņēma.
18 Mbilaꞌ neu ma, basa hai mi mindaa mo Yakobis. Basa lasi Kristen ra o raꞌabꞌue sia naa boe.
Un otrā dienā Pāvils ar mums nogāja pie Jēkaba; un visi vecaji tur arīdzan sanāca.
19 Hai esa mitea esa ma, Paulus dui basa saa fo Lamatualain tao fee atahori nda Yahudi ra sa sudꞌi a sia bee-bꞌee. Ana nae, Lamatuaꞌ Yesus soi dalaꞌ ena fo ara ramahere E. Ana o dui onaꞌ bee Lamatualain pake eni, no basa nonoo nara, sia ue-tataoꞌ ia.
Un viņš tos sveicinājis, pa kārtām stāstīja visu, ko Dievs pie pagāniem caur viņa kalpošanu bija darījis.
20 Ara rena basa Paulus dudꞌuin ma, basa se koa-kio Lamatualain. Basa ma rafadꞌe Paulus rae, “Aꞌa Paul! Sadꞌi aꞌa bubꞌuluꞌ, atahori Yahudi rifon-rifon ramahere Lamatuaꞌ Yesus ena. Ara o feꞌe toꞌu rahereꞌ hohoro-lalaneꞌ fo Baꞌi Musa fee hitaꞌ a.
Un to dzirdējuši, tie To Kungu teica un uz viņu sacīja: “Brāli, tu redzi, cik tūkstoši Jūdu ir, kas palikuši ticīgi, un visi gauži dzenās pēc bauslības.
21 Te hambu atahori rendi-rendiꞌ dedꞌea lenaꞌ rae, aꞌa nanori atahori Yahudi ra sia mamana feaꞌ mae, ara nda parlu tungga baꞌi Musa hohoro-lalane agama nara sa. Ara o rafadꞌe rae, aꞌa ai se, fo sudꞌi sunat ana tou nara. Ma aꞌa o ai atahori saraniꞌ ra fo afiꞌ tungga adat Yahudi feaꞌ ra boe.
Un tie par tevi dabūjuši zināt, ka tu visus Jūdus, kas starp pagāniem, mācot atstāties no Mozus, sacīdams, ka tiem nebūs savus bērnus apgraizīt, nedz pēc tām ierašām dzīvot.
22 Dadꞌi musunedꞌa o! Atahori Yahudi ra rena aꞌa Paul sia ia ena. Ma atahori mana rena siuꞌ ra, ramanasa ena. De ata sangga dalaꞌ taꞌo bee?
Tādēļ ko tad nu? Tiešām, gan ļaužu pulks sanāks; jo tie dzirdēs tevi esam atnākušu.
23 Hai duꞌa taꞌo ia: Atahori haa mia hai e helu-fuli basa mo Lamatualain ena. Oras ia, ara rae eu mboliꞌ langga nara, fo dadꞌi bukti, sira tao tungga hehelu-fufuli nara ena.
Tāpēc dari to, ko mēs tev sakām: mums ir četri vīri, tie Dievam ir solījušies.
24 De mete ma bisa, aꞌa Paul masoꞌ mo se, misiꞌ Lamatualain Ume Hule-oꞌe Huuꞌ Na. Aꞌa o tungga se, fo tao tungga adꞌat nemeu aoꞌ. Aꞌa musi tanggon sira rurunggi adꞌat nara. Mete ma aꞌa tao taꞌo naa, atahori ra bubꞌuluꞌ rae, aꞌa feꞌe toꞌu hohoro-lalane agama Yahudi fo Baꞌi Musa fee nema hitaꞌ a. Ma ara o bubꞌuluꞌ dudꞌuit oi, aꞌa ai atahori fo afiꞌ tungga adꞌat Yahudi, naa, ombon-koson!
Tos ņem pie sevis un šķīsties ar tiem, un izdod par tiem to maksu, ka tie galvu apcērp, un lai visi zin, ka tie nieki, ko tie par tevi dzirdējuši, bet ka arī tu pats bauslību turēdams staigā.
25 Te soaꞌ neu atahori nda Yahudi sa mana ramahere Lamatuaꞌ Yesus, hita fee se susura ena. Hita tafadꞌe se hita neꞌetuꞌ na faiꞌ na mae, sira nda parlu tungga basa hita atoran adat Yahudi nara sa. Te sira musi rasanedꞌa fo afiꞌ tao leli ro touꞌ do inaꞌ. Afiꞌ miꞌibꞌue mo sosonggoꞌ. Afiꞌ mia saa fo mana tao toronoo Yahudi ra melumudꞌu, naeni: afiꞌ mia sisi sosonggoꞌ; afi mia raaꞌ; ma afiꞌ mia sisi mia banda mana neneꞌee nisaꞌ.
Bet par tiem pagāniem, kas palikuši ticīgi, mēs esam rakstījuši un sprieduši, ka tiem nebūs neko no tādām lietām turēt, kā vien, ka tiem būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības.”
26 Boe ma Paulus simbo oꞌola nara no maloleꞌ. Mbilaꞌ neu ma, ana no atahori ka haaꞌ ra risiꞌ Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a, fo rameu ao nara tungga hohoro-lalane agama Yahudi. Basa ma, Paulus nafadꞌe malangga agama mana sia naa ra nae, feꞌe fai hira fai fo, sira tao ratetu hehelu-fufuliꞌ nara ma sira esa-esaꞌ fee tutunu-hohotuꞌ neu Lamatualain.
Tad Pāvils tos vīrus pie sevis ņēmis otrā dienā ar tiem šķīstījās un iegāja Dieva namā, un darīja zināmu, ka šķīstīšanas laiku tur palikšot, tiekams par ikvienu no tiem upura dāvana būšot pienesta.
27 Fai ka hituꞌ fo ara helu tao adat naa nae basa ma, hambu atahori Yahudi hira mia nusa Asia rita Paulus lao nisiꞌ Yerusalem rala, no nonoon esa, naran Trofimus. Trofimus ia, mia Efesus, ma nda atahori Yahudi sa. Ara rita Paulus nisiꞌ Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a ma, rae neꞌo ana no Trofimus nisiꞌ naa boe. Matetu na, atahori nda Yahudi sa, nda bole masoꞌ risiꞌ naa sa. Naa de, ara tao naa dadꞌi dalaꞌ, fo tao dedꞌeat. Ara ratatale atahori sia naa, fo humu rala Paulus. Ara eki-randu rae, “Wei! Atahori Israꞌel re! Ima tulu-fali hai dei! Ia eni, atahori mana nanori sia bee-bꞌee nae, nggari hendi hita atahori Yahudi ra adꞌat na. Ana o olaꞌ deꞌulaka Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a ma nema fo nae tao nanggenggeo Lamatualain mamana meumare Na!”
Bet kad tās septiņas dienas jau drīz bija beigtas, tad tie Jūdi no Āzijas, viņu ieraudzīdami Dieva namā, paskubināja visu to pulku un rokas pie viņa pielika,
Saukdami: “Jūs Israēla vīri, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visus visās malās māca pret tautu un pret bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš Grieķus ir ievedis Dieva namā un šo svēto vietu apgānījis.”
(Jo tie priekš tam Trofimu no Efesus pie viņa bija redzējuši pilsētā un domāja, ka Pāvils to esot ievedis Dieva namā.)
30 Basa atahori Yerusalem ra rena rala ma, ara ramanasa seli. Atahori hetar rela risiꞌ Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a. Ara humu rala Paulus, ma nore roroso e dea neu. Basa ma, ara ena tuteꞌ basa lelesu ra.
Un visa tā pilsēta tapa trokšņa pilna, un tie ļaudis satecēja kopā; un tie grāba un rāva Pāvilu no Dieva nama ārā, un tūdaļ durvis tapa aizslēgtas.
31 Ara ramue-raanggiꞌ de rae tao risa e ma, malangga monaeꞌ soldꞌadꞌu Roma rena nemue-naanggiꞌ naa.
Un kad tie meklēja viņu nokaut, tad tā ziņa nāca pie tā karapulka virsnieka, ka visa Jeruzāleme esot sajaukta.
32 De ana noꞌe soldꞌadꞌu nara, ro malangga nara, fo masoꞌ risiꞌ atahori mana ramueꞌ naa ra. Ara rita soldꞌadꞌu no malangga monaeꞌ a rema ma, ara raloeꞌ momoko Paulus.
Šis tūdaļ karavīrus un kapteiņus paņēmis, pie tiem noskrēja, un kad tie to virsnieku un tos karavīrus redzēja, tad tie mitējās Pāvilu sist.
33 Boe ma, malangga monaeꞌ a humu Paulus, ma denu se paꞌa e no rante besi rua. Basa ma, ana natane atahori ra nae, “Atahori ia, seka? Ana tao salaꞌ saa?”
Tad tas virsnieks piegājis viņu saņēma un pavēlēja, viņu ar divām ķēdēm saistīt, un vaicāja, kas viņš esot un ko esot darījis?
34 Te ara nda rataa no hara iseꞌ sa. Ruma rae, “Ana tao taꞌo ia.” Te ruma rae, “Ana tao taꞌo naa.” De malangga a pusin. Ana nda nahine dedꞌeat naa huu-pata na sa, huu atahori hetar eki-randu. Naa de, ana denu rendi Paulus nisiꞌ mamana neneaꞌ a.
Bet tai pulkā citi sauca šā, citi tā. Kad tas nu tā trokšņa dēļ to lietu skaidri nevarēja saprast, tad tas pavēlēja, viņu vest lēģerī.
35 Soldꞌadꞌu ra nore rendi Paulus te, atahori naa ra tungga ro se, de ramue seluꞌ. Ara rae hene rala reu ma, atahori ra rela risiꞌ mataꞌ, de soldꞌadꞌu ra musi oꞌo a Paulus, naa fo ara afiꞌ nore e fo momoko e. Ma ara o nggasi rahereꞌ rae, “Misa e! Misa e!”
Un kad viņš pie tām trepēm nāca, tad viņš no tiem karavīriem nešus bija jānes to ļaužu uzmākšanās dēļ.
Jo tas ļaužu pulks gāja pakaļ saukdams: “Nost ar viņu!”
37 Ara rae masoꞌ risiꞌ ume neneaꞌ a ma, Paulus olaꞌ mbali malangga a no dedꞌea Yunani nae, “Amaꞌ! Au bole olaꞌ mbei, do?” Malangga a rena Paulus olaꞌ taꞌo naa ma, ana nggengger, de natane nae, “Ho malaꞌ dedꞌea Yunani? Taꞌo bee de ho bisa olaꞌ dedꞌea Yunani?
Un Pāvils, pirms lēģerī tapa ievests, uz to virsnieku saka: “Vai man brīv tev ko sacīt?” Un tas sacīja: “Vai tu proti grieķiski?
38 Mete ma taꞌo naa, au duꞌa sala ena. Au ae neꞌo ho ia, atahori Masir fo maꞌahulun, mana natatale atahori fo ramue. Basa ma, no atahori rifon haa mana toꞌu tee-tandeꞌ, de reu keke sia mamana rouꞌ. Te ho ia, nda eni sa, to?”
Vai tu neesi tas Ēģiptiets, kas priekš šīm dienām dumpi cēlis un tos četrtūkstošus slepkavas uz tuksnesi izvedis?”
39 Paulus nataa nae, “Hokoꞌ, amaꞌ! Au, atahori Yahudi. Mama ngga bꞌonggi au mia kota Tarsus, sia nusa Kilikia. Au oꞌe amaꞌ mboꞌi au, fo bisa olaꞌ o atahori ia ra.”
Bet Pāvils sacīja: “Es esmu Jūdu cilvēks no Tarsus, zināmas Ķiliķijas pilsētas loceklis, es tevi lūdzu, vēli man uz tiem ļaudīm runāt.”
40 Malangga a naꞌaheiꞌ, de Paulus nambariiꞌ mia lesu mataꞌ a tatabun ataꞌ, ma botiꞌ lima na noꞌe se nee-nee, fo ana nae olaꞌ. Boe ma, ana olaꞌ dedꞌea Aram fo atahori naa ra dedꞌean (atahori Ibrani ra sia naa, olaꞌ dedꞌea Aram).
Un kad tas bija atvēlējis, tad Pāvils uz tām trepēm stāvēdams meta tiem ļaudīm ar roku; un kad nu pavisam palika klusu, tad viņš Ebreju valodā tos uzrunāja un sacīja:
