< Psalmii 102 >
1 O rugăciune a celui nenorocit, când este copleșit și își revarsă plângerea înaintea DOMNULUI. Ascultă-mi rugăciunea, DOAMNE, și să ajungă strigătul meu până la tine.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Nu îți ascunde fața de la mine în ziua tulburării; apleacă-ți urechea spre mine, în ziua când chem, răspunde-mi repede.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 Căci zilele mele sunt mistuite ca fumul și oasele mele sunt arse ca un tăciune.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 Inima mea este lovită și uscată precum iarba, încât uit să îmi mănânc pâinea.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 Din cauza vocii geamătului meu oasele mi se lipesc de pielea mea.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 Sunt ca un pelican în pustie, sunt ca o bufniță a deșertului.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 Veghez și sunt ca o vrabie singură pe acoperișul casei.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Dușmanii mei mă ocărăsc toată ziua; și cei furioși pe mine jură împotriva mea.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 Căci am mâncat cenușa ca pâinea și mi-am amestecat băutura cu plâns,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 Din cauza indignării tale și a furiei tale, căci tu m-ai ridicat și m-ai aruncat jos.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 Zilele mele sunt ca o umbră care se lungește; și eu sunt uscat precum iarba.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 Dar tu, DOAMNE, vei dăinui pentru totdeauna; și amintirea ta din generație în generație.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Tu te vei ridica și vei avea milă de Sion, căci a venit timpul să îi arăți favoare, da, timpul rânduit a venit.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 Fiindcă servitorii tăi au plăcere în pietrele sale și arată favoare țărânii lui.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 Astfel păgânii se vor teme de numele DOMNULUI și toți împărații pământului de gloria ta.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 Când va zidi DOMNUL Sionul, el se va arăta în gloria sa.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 Va lua aminte la rugăciunea celor lipsiți și nu va disprețui rugăciunea lor.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 Aceasta se va scrie pentru generația ce vine, și poporul care va fi creat va lăuda pe DOMNUL.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 Pentru că a privit în jos din înaltul sanctuarului său; din cer a privit DOMNUL pământul,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 Pentru a asculta geamătul prizonierului, pentru a dezlega pe cei ce sunt rânduiți la moarte.
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 Pentru a vesti numele DOMNULUI în Sion și lauda lui în Ierusalim,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 Când popoarele și împărățiile se vor aduna, pentru a servi DOMNULUI.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 El mi-a slăbit puterea pe cale; mi-a scurtat zilele.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 Am spus: Dumnezeul meu, nu mă lua în mijlocul zilelor mele; anii tăi sunt din generație în generație.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Din vechime tu ai pus temelia pământului, și cerurile sunt lucrarea mâinilor tale.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 Ele vor pieri, dar tu vei dăinui, da, toate se vor învechi precum o haină; ca pe un veșmânt le vei schimba și vor fi schimbate;
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 Dar tu ești același și anii tăi nu vor avea sfârșit.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 Copiii servitorilor tăi vor dăinui, și sămânța lor va fi întemeiată, înaintea ta.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.