< Lucas 20 >
1 Em um daqueles dias, quando ele estava ensinando o povo no templo e pregando a Boa Nova, os sacerdotes e escribas vieram até ele com os anciãos.
Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
2 Eles lhe perguntaram: “Diga-nos: com que autoridade você faz estas coisas? Ou quem lhe está dando essa autoridade?”.
Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
3 Ele lhes respondeu: “Eu também lhe farei uma pergunta. Diga-me:
Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
4 o batismo de João, foi do céu, ou dos homens?”
Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
5 Eles raciocinaram consigo mesmos, dizendo: “Se dissermos: 'Do céu', ele dirá: 'Por que não acreditaram nele?
Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
6 Mas se dissermos: 'Dos homens', todo o povo nos apedrejará, pois estão convencidos de que João era um profeta”.
Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
7 Eles responderam que não sabiam de onde era.
Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
8 Jesus lhes disse: “Nem eu lhes direi com que autoridade faço estas coisas”.
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
9 Ele começou a contar ao povo esta parábola: “Um homem plantou uma vinha e alugou-a para alguns agricultores, e foi para outro país por um longo tempo.
Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
10 Na estação apropriada, ele enviou um criado aos fazendeiros para recolher sua parte do fruto do vinhedo. Mas os fazendeiros o espancaram e o mandaram embora vazio.
Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
11 Ele mandou mais um servo, e eles também o espancaram e o trataram vergonhosamente, e o mandaram embora vazio.
Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
12 Ele mandou ainda um terceiro, e eles também o feriram e o expulsaram.
Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
13 O senhor da vinha disse: 'O que devo fazer? Mandarei meu filho amado”. Pode ser que vendo-o, eles o respeitem”.
Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
14 “Mas quando os agricultores o viram, eles raciocinaram entre si, dizendo: 'Este é o herdeiro'. Venha, vamos matá-lo, para que a herança possa ser nossa”.
Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
15 Depois o expulsaram do vinhedo e o mataram. O que, portanto, o senhor da vinha fará com eles?
Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
16 Ele virá e destruirá estes agricultores, e dará o vinhedo a outros”. Quando ouviram isso, disseram: “Que isso nunca seja!”.
Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
17 Mas ele olhou para eles e disse: “Então o que é isto que está escrito? “A pedra que os construtores rejeitaram foi feita a principal pedra angular...
Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
18 Todos os que caírem sobre aquela pedra serão despedaçados, mas esmagará quem quer que caia no pó”.
Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
19 Os sacerdotes chefes e os escribas procuraram impor-lhe as mãos naquela mesma hora, mas temiam o povo - pois sabiam que ele tinha dito esta parábola contra eles.
Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
20 Eles o observaram e enviaram espiões, que fingiam ser justos, para encurralá-lo em algo que ele disse, a fim de entregá-lo ao poder e autoridade do governador.
Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
21 Eles lhe perguntaram: “Professor, sabemos que você diz e ensina o que é certo, e não é parcial para ninguém, mas realmente ensina o caminho de Deus”.
Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
22 É lícito para nós pagarmos impostos a César, ou não”?
Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
23 Mas ele percebeu sua astúcia, e disse-lhes: “Por que me testam?
Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
24 Mostre-me um denário. De quem é a imagem e a inscrição?” Eles responderam, “de César”.
Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
25 Ele lhes disse: “Então dê a César as coisas que são de César, e a Deus as coisas que são de Deus”.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
26 Eles não foram capazes de prendê-lo em suas palavras perante o povo. Eles se maravilharam com sua resposta e ficaram em silêncio.
Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
27 Alguns dos saduceus vieram até ele, aqueles que negam que haja uma ressurreição.
Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
28 Eles lhe perguntaram: “Mestre, Moisés nos escreveu que se o irmão de um homem morre tendo uma esposa, e ele é sem filhos, seu irmão deveria levar a esposa e criar filhos para seu irmão.
Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
29 Havia, portanto, sete irmãos. O primeiro tomou uma esposa, e morreu sem filhos.
Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
30 O segundo a tomou como esposa, e ele morreu sem filhos.
Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
31 O terceiro a tomou, e da mesma forma os sete não deixaram filhos, e morreram.
Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
32 Depois disso, a mulher também morreu.
Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
33 Portanto, na ressurreição, de quem será esposa deles? Pois os sete a tiveram como esposa”.
Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
34 Jesus disse a eles: “As crianças desta idade se casam e são dadas em casamento. (aiōn )
Un Jēzus atbildēdams uz tiem sacīja: “Šīs pasaules bērni precē un top precēti. (aiōn )
35 Mas aqueles que são considerados dignos de atingir esta idade e a ressurreição dos mortos não se casam nem são dados em casamento. (aiōn )
Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn )
36 Pois eles não podem mais morrer, pois são como os anjos e são filhos de Deus, sendo filhos da ressurreição.
Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
37 Mas que os mortos são ressuscitados, até mesmo Moisés mostrou no mato, quando chamou o Senhor “O Deus de Abraão, o Deus de Isaac, e o Deus de Jacó”.
Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
38 Agora ele não é o Deus dos mortos, mas dos vivos, pois todos estão vivos para ele”.
Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
39 Alguns dos escribas responderam: “Professor, você fala bem”.
Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
40 Eles não se atreveram a fazer mais perguntas.
Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
41 Ele lhes disse: “Por que eles dizem que o Cristo é filho de Davi?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
42 O próprio David diz no livro de Salmos, O Senhor disse ao meu Senhor, “Sente-se à minha mão direita,
Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
43 até que eu faça de seus inimigos o escabelo de seus pés”''.
Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
44 “David então o chama de Senhor, então como ele é seu filho”?
Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
45 Na audiência de todo o povo, ele disse a seus discípulos,
Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
46 “Cuidado com os escribas que gostam de andar com longas vestes, e adoram saudações nos mercados, os melhores lugares nas sinagogas, e os melhores lugares nas festas;
“Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
47 que devoram as casas das viúvas, e por uma pretensão fazem longas orações. Estas receberão maior condenação”.
Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”