< 9 >

1 Então Job respondeu,
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 “Verdadeiramente eu sei que é assim, mas como o homem pode estar apenas com Deus?
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 Se ele tiver o prazer de contender com ele, ele não pode responder-lhe uma vez em mil.
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 Deus é sábio de coração, e poderoso em força. Quem se endureceu contra ele e prosperou?
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 Ele remove as montanhas, e eles não sabem disso, quando ele os derruba em sua raiva.
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 Ele sacode a terra para fora de seu lugar. Seus pilares tremem.
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 Ele comanda o sol e ele não nasce, e sela as estrelas.
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 Somente ele estica os céus, e pisadas nas ondas do mar.
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 Ele faz o Urso, Orion, e as Plêiades, e os quartos do sul.
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 Ele faz grandes coisas para além de descobrir; sim, coisas maravilhosas sem número.
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 Eis que ele passa por mim, e eu não o vejo. Ele também passa adiante, mas eu não o percebo.
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 Eis que ele se arrebata. Quem pode atrapalhá-lo? Quem lhe perguntará: “O que você está fazendo?
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 “Deus não vai retirar sua raiva. Os ajudantes de Rahab se abaixam sob ele.
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 Quanto menos eu lhe responderei, e escolher minhas palavras para discutir com ele?
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 Embora eu fosse justo, ainda não lhe responderia. Eu faria súplicas ao meu juiz.
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 Se eu tivesse ligado, e ele tivesse me respondido, no entanto, eu não acreditaria que ele escutou a minha voz.
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 Pois ele me quebra com uma tempestade, e multiplica minhas feridas sem causa.
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 Ele não me permitirá recuperar meu fôlego, mas me enche de amargura.
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 Se é uma questão de força, eis que ele é poderoso! Se de justiça, 'Quem', diz ele, 'me convocará'?
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 Embora eu seja justo, minha própria boca me condenará. Embora eu seja irrepreensível, isso me mostrará perverso.
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 Estou irrepreensível. Eu não me respeito. Eu desprezo minha vida.
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 “É tudo a mesma coisa. Portanto, eu digo que ele destrói os irrepreensíveis e os perversos.
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 Se o flagelo matar de repente, ele vai zombar do julgamento dos inocentes.
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 A terra é entregue na mão dos ímpios. Ele cobre os rostos de seus juízes. Se não é ele, então quem é ele?
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 “Agora meus dias são mais rápidos que os de um corredor. Eles fogem. Eles não vêem nada de bom.
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 Eles faleceram como os navios rápidos, como a águia que se precipita sobre a presa.
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 Se eu disser: 'Vou esquecer minha reclamação', Vou deixar minha cara triste, e me alegrar”.
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 Tenho medo de todas as minhas mágoas. Eu sei que você não me considerará inocente.
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 Estarei condenado. Por que então eu trabalho em vão?
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 Se eu me lavar com neve, e limpar minhas mãos com lixívia,
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 ainda assim, você me mergulhará na vala. Minhas próprias roupas me abominarão.
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 Pois ele não é um homem, como eu sou, que eu deveria responder-lhe, que devemos nos reunir para julgar.
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 Não há árbitro entre nós, que poderia colocar sua mão sobre nós dois.
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 Deixe-o tirar sua vara de mim. Que seu terror não me faça ter medo;
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 então eu falaria, e não o temeria, pois não estou assim em mim mesmo.
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.

< 9 >