< 1 Reis 21 >

1 Depois destas coisas, Naboth o Jezreelite tinha um vinhedo que ficava em Jezreel, ao lado do palácio de Ahab, rei de Samaria.
Un pēc tam notikās, ka Nābatam, tam Jezreēlietim, bija vīna dārzs Jezreēlē, sānis Ahaba, Samarijas ķēniņa, pilij.
2 Ahab falou com Naboth, dizendo: “Dê-me seu vinhedo, para que eu o tenha para um jardim de ervas, porque está perto de minha casa; e eu lhe darei por ele um vinhedo melhor do que ele”. Ou, se lhe parecer bom, eu lhe darei seu valor em dinheiro”.
Un Ahabs runāja ar Nābatu sacīdams: dod man savu vīna dārzu, man par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu pie mana nama, un es tev viņa vietā došu labāku vīna dārzu, nekā tas ir; vai ja tev patīk, es tev to aizmaksāšu ar naudu.
3 Naboth disse a Ahab: “Que Yahweh me proíba, que eu lhe dê a herança de meus pais”!
Bet Nābats sacīja uz Ahabu: lai Tas Kungs mani pasargā, ka es tev atdotu savu tēvu mantojumu.
4 Ahab entrou em sua casa amuado e zangado por causa da palavra que Naboth, o Jezreelita, lhe havia falado, pois ele havia dito: “Não lhe darei a herança de meus pais”. Ele se deitou na cama, virou o rosto e não quis comer pão.
Tad Ahabs saīdzis un dusmīgs nāca mājās tā vārda dēļ, ko Nābats, tas Jezreēlietis, uz viņu bija runājis sacīdams: es tev nedošu savu tēvu mantojumu. Un viņš metās gultā, apgriezās uz otru pusi un neēda maizes.
5 Mas Jezebel, sua esposa, veio até ele e lhe disse: “Por que seu espírito está tão triste que você não come pão?”.
Tad Izebele, viņa sieva, pie tā nāca un ar to runāja: par ko tavs prāts tāds saīdzis un tu maizes neēdi?
6 Ele lhe disse: “Porque falei com Naboth, o Jezreelita, e lhe disse: 'Dê-me seu vinhedo por dinheiro; ou então, se lhe agradar, lhe darei outro vinhedo por ele'. Ele respondeu: 'Não lhe darei meu vinhedo'”.
Un viņš uz to sacīja: es runāju ar Nābatu, to Jezreēlieti, un uz to sacīju: dod man savu vīna dārzu par naudu, vai ja tu gribi, es tev došu citu vīna dārzu tai vietā. Bet tas sacīja: es tev nedošu savu vīna dārzu.
7 Jezebel sua esposa lhe disse: “Você agora governa o reino de Israel? Levantai-vos, comei pão e deixai que vosso coração se alegre”. Eu te darei a vinha de Naboth, a Jezreelita”.
Tad Izebele, viņa sieva, uz to sacīja: “Tu, vai tāda tava valdīšana pār Israēli? Celies, ēd maizi, un lai tava sirds ir mierā! Es tev dabūšu Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu.”
8 Então ela escreveu cartas em nome de Ahab e as selou com seu selo, e enviou as cartas aos anciãos e aos nobres que estavam em sua cidade, que viviam com Nabot.
Un tā rakstīja grāmatas Ahaba vārdā un tās aizzieģelēja ar viņa gredzenu, un sūtīja tās grāmatas pie tiem vecajiem un pie tiem cienīgiem viņa pilsētā, kas pie Nābata dzīvoja.
9 Ela escreveu nas cartas, dizendo: “Proclamem um jejum, e ponham Naboth no alto entre o povo”.
Un tā rakstīja tais grāmatās šos vārdus: izsauciet gavēni un sēdinājiet Nābatu augstā vietā ļaužu priekšā.
10 Ponha dois homens, homens maus, diante dele, e deixe-os testemunhar contra ele, dizendo: 'Amaldiçoou a Deus e ao rei! Então o levem para fora e o apedrejem até a morte”.
Un stādiet tam pretim divus netiklus vīrus, kas pret viņu dod liecību un saka: tu Dievu un ķēniņu esi zaimojis, un izvediet to un nomētājiet to akmeņiem, ka tas mirst.
11 Os homens de sua cidade, mesmo os mais velhos e os nobres que viviam em sua cidade, fizeram como Jezebel lhes havia instruído nas cartas que ela havia escrito e enviado a eles.
Un viņa pilsētas vīri, tie vecaji un cienīgie, kas viņa pilsētā dzīvoja, darīja, kā Izebele tiem bija sacījusi, kā tanīs grāmatās bija rakstīts, ko viņa tiem bija sūtījusi.
12 Eles proclamaram um jejum e colocaram Naboth no alto entre o povo.
Un tie izsauca gavēni un sēdināja Nābatu ļaužu priekšā.
13 Os dois homens, os malvados, entraram e sentaram-se diante dele. Os ímpios testemunharam contra ele, mesmo contra Nabote, na presença do povo, dizendo: “Nabote amaldiçoou a Deus e ao rei! Depois o levaram para fora da cidade e o apedrejaram até a morte com pedras.
Tad divi netikli vīri nāca un stājās viņa priekšā, un tie netiklie vīri deva liecību pret Nābatu ļaužu priekšā un sacīja: “Nābats Dievu un ķēniņu zaimojis.” Un tie to izveda no pilsētas ārā un to nomētāja akmeņiem, ka tas mira.
14 Depois enviaram a Jezebel, dizendo: “Nabote foi apedrejado e está morto”.
Tad tie sūtīja pie Izebeles un lika sacīt: Nābats akmeņiem nomētāts un miris.
15 Quando Jezebel soube que Naboth tinha sido apedrejado e estava morto, Jezebel disse a Ahab: “Levanta-te, toma posse da vinha de Naboth, o Jezreelite, que ele se recusou a te dar por dinheiro; pois Naboth não está vivo, mas morto”.
Kad nu Izebele dzirdēja, ka Nābats akmeņiem bija nomētāts un miris, tad Izebele sacīja uz Ahabu: “Celies, ņem Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu, ko viņš tev liedzies dot par naudu, jo Nābats nav vairs dzīvs, bet miris.”
16 Quando Ahab soube que Naboth estava morto, Ahab levantou-se para descer para a vinha de Naboth, o Jezreelite, para tomar posse dela.
Kad nu Ahabs dzirdēja, ka Nābats bija miris, tad Ahabs cēlās, noiet uz Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu, to paņemt.
17 A palavra de Javé veio a Elias, o tishbite, dizendo:
Tad Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tizbes tā:
18 “Levanta-te, desce ao encontro de Ahab, rei de Israel, que habita em Samaria. Eis que ele está na vinha de Nabot, onde desceu para tomar posse dela.
“Celies, ej Ahabam, Israēla ķēniņam, pretī, kas ir Samarijā, redzi, viņš ir Nābata vīna dārzā, turp viņš ir nogājis, to paņemt.
19 Você falará com ele, dizendo: “Javé diz: “Você matou e também tomou posse?”. Você falará com ele, dizendo, 'Yahweh diz, “No lugar onde os cães lambem o sangue de Naboth, os cães lamberão seu sangue, até mesmo o seu”””.
Un runā uz viņu un saki: tā saka Tas Kungs: vai tu neesi nokāvis un arī paņēmis? Tad tev uz viņu tā būs runāt un sacīt: tā saka Tas Kungs: tai vietā, kur suņi laizījuši Nābata asinis, tur suņi arī laizīs tavas asinis, tiešām tavas.”
20 Ahab disse a Elijah: “Você me encontrou, meu inimigo?” Ele respondeu: “Eu o encontrei, porque você se vendeu para fazer o que é mau aos olhos de Iavé”.
Tad Ahabs sacīja uz Eliju: “Vai tu, mans ienaidnieks, mani esi atradis? Un tas sacīja: “Es tevi esmu atradis, tāpēc ka tu sevi esi pārdevies, ļaunu darīt priekš Tā Kunga acīm.
21 Eis que trarei o mal sobre ti, e te varrerei totalmente e cortarei de Ahab a todos que urinam contra um muro, e aquele que está calado e aquele que fica à solta em Israel.
Redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi un atmetīšu tavus pēcnākamos un izdeldēšu no Ahaba ikvienu, kas pie sienas mīž, to mazo un to lielo iekš Israēla.
22 Farei tua casa como a casa de Jeroboão, filho de Nebat, e como a casa de Baasa, filho de Ahijah, pela provocação com que me provocaste à ira, e fizeste Israel pecar”.
Un Es darīšu tavu namu tāpat kā Jerobeama, Nebata dēla, namu, un kā Baešas, Ahijas dēla, namu, tās kaitināšanas dēļ, ar ko tu Mani esi kaitinājis un ka tu Israēli esi pavedis uz grēkiem.
23 Yahweh também falou de Jezebel, dizendo: “Os cães comerão Jezebel junto à muralha de Jezreel.
Un par Izebeli Tas Kungs arī runāja un sacīja: “Suņiem Izebeli būs ēst pie Jezreēles mūriem.”
24 Os cães comerão aquele que morrer de Ahab na cidade; e os pássaros do céu comerão aquele que morrer no campo”.
Kas no Ahaba mirst pilsētā, to ēdīs suņi, un kas mirst laukā, to ēdīs putni apakš debess.”
25 Mas não havia ninguém como Ahab, que se vendeu para fazer o que era mau aos olhos de Yahweh, a quem Jezebel, sua esposa, agitou.
(Tāds kā Ahabs neviens nav bijis, kas sevi bija pārdevies, ļaunu darīt Tā Kunga acīs, jo viņa sieva viņu tā paveda.
26 Ele fez muito abominavelmente em seguir ídolos, de acordo com tudo o que os amoritas fizeram, que Javé expulsou diante dos filhos de Israel.
Un viņš darīja daudz negantības, staigādams pakaļ elkadieviem, tā kā bija darījuši Amorieši, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.)
27 Quando Ahab ouviu essas palavras, rasgou suas roupas, colocou saco em seu corpo, jejuou, deitou-se em saco, e andou desanimado.
Kad nu Ahabs šos vārdus dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un uzvilka maisus uz savu miesu un gavēja un gulēja maisā un staigāja apkārt klusu.
28 A palavra de Yahweh veio a Elijah, o Tishbite, dizendo:
Un Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tizbes un sacīja:
29 “Veja como Ahab se humilha diante de mim? Porque ele se humilha diante de mim, eu não trarei o mal em seus dias; mas trarei o mal em sua casa nos dias de seu filho”.
“Vai tu neesi redzējis, kā Ahabs Manā priekšā pazemojies? Tāpēc nu, ka tas Manā priekšā pazemojies, tad Es to nelaimi nevedīšu pār to viņa dienās; viņa dēla dienās Es vedīšu to nelaimi pār viņa namu.”

< 1 Reis 21 >