< 39 >

1 Sabes tu o tempo em que as cabras montesas dão filhotes? Ou observaste tu as cervas quando em trabalho de parto?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 Contaste os meses que elas cumprem, e sabes o tempo de seu parto?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Quando se encurvam, produzem seus filhos, [e] lançam de si suas dores.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 Seus filhos se fortalecem, crescem como o trigo; saem, e nunca mais voltam a elas.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 Quem despediu livre ao asno montês? E quem ao asno selvagem soltou das ataduras?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 Ao qual eu dei a terra desabitada por casa, e a terra salgada por suas moradas.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 Ele zomba do tumulto da cidade; não ouve os gritos do condutor.
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 A extensão dos montes é seu pasto; e busca tudo o que é verde.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 Por acaso o boi selvagem quererá te servir, ou ficará junto de tua manjedoura?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 Ou amarrarás ao boi selvagem com sua corda para o arado? Ou lavrará ele aos campos atrás de ti?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 Confiarás nele, por ser grande sua força, e deixarás que ele faça teu trabalho?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 Porás tua confiança nele, para que ele colha tua semente, e a junte em tua eira?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 As asas da avestruz batem alegremente, mas são suas asas e penas como as da cegonha?
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 Ela deixa seus ovos na terra, e os esquenta no chão,
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 E se esquece de que pés podem os pisar, e os animais do campo [podem] os esmagar.
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 Age duramente para com seus filhos, como se não fossem seus, sem temer que seu trabalho tenha sido em vão.
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 Porque Deus a privou de sabedoria, e não lhe repartiu entendimento.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 Porém quando se levanta para correr, zomba do cavalo e do seu cavaleiro.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 És tu que dás força ao cavalo, ou que vestes seu pescoço com crina?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 Podes tu o espantar como a um gafanhoto? O sopro de suas narinas é terrível.
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 Ele escarva a terra, alegra-se de sua força, [e] sai ao encontro das armas;
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 Ele zomba do medo, e não se espanta; nem volta para trás por causa da espada.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 Contra ele rangem a aljava, o ferro brilhante da lança e do dardo;
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 Sacudido-se com furor, ele escarva a terra; ele não fica parado ao som da trombeta.
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 Ao som das trombetas diz: Eia! E desde longe cheira a batalha, o grito dos capitães, e o barulho.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 Por acaso é por tua inteligência que o gavião voa, [e] estende suas asas para o sul?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 Ou é por tua ordem que a água voa alto e põe seu ninho na altura?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 Nas penhas ela mora e habita; no cume das penhas, e em lugares seguros.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 Desde ali espia a comida; seus olhos avistam de longe.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 Seus filhotes sugam sangue; e onde houver cadáveres, ali ela está.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.

< 39 >