< 33 >

1 Assim, na verdade, ó Job, ouve as minhas razões, e dá ouvidos a todas as minhas palavras.
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Eis que já abri a minha boca: já falou a minha língua debaixo do meu paladar.
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 As minhas razões sairão da sinceridade do meu coração, e a pura ciência dos meus lábios.
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 O espírito de Deus me fez: e a inspiração do Todo-poderoso me deu vida.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 Se podes responde-me, põe por ordem diante de mim a tua causa, e levanta-te.
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Eis que sou de Deus, como tu: do lodo também eu fui cortado.
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 Eis que não te perturbará o meu terror, nem será pesada sobre ti a minha mão.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 Na verdade que disseste aos meus ouvidos; e eu ouvi a voz das palavras, dizendo:
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 Limpo estou, sem transgressão: puro sou; e não tenho culpa.
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 Eis que acha contra mim achaques, e me considerou como seu inimigo.
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 Põe no tronco os meus pés, e observa todas as minhas veredas.
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Eis que nisto te respondo: Não foste justo; porque maior é Deus do que o homem.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Por que razão contendeste com ele? porque não responde acerca de todos os seus feitos.
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 Antes Deus fala uma e duas vezes; porém ninguém atenta para isso.
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 Em sonho ou em visão de noite, quando cai sono profundo sobre os homens, e adormecem na cama,
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 Então o revela ao ouvido dos homens, e lhes sela a sua instrução.
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 Para apartar o homem daquilo que faz, e esconder do homem a soberba.
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 Para desviar a sua alma da cova, e a sua vida de passar pela espada.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 Também na sua cama é com dores castigado; como também a multidão de seus ossos com fortes dores.
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 De modo que a sua vida abomina até o pão, e a sua alma a comida apetecível.
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 Desaparece a sua carne à vista de olhos, e os seus ossos, que se não viam, agora aparecem:
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 E a sua alma se vai chegando à cova, e a sua vida ao que traz morte.
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 Se com ele pois houver um mensageiro, um intérprete, um entre milhares, para declarar ao homem a sua retidão,
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 Então terá misericórdia dele, e lhe dirá: Livra-o, que não desça à cova; já achei resgate.
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 Sua carne se reverdecerá mais do que era na mocidade, e tornará aos dias da sua juventude.
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 Deveras orará a Deus, o qual se agradará dele, e verá a sua face com júbilo, e restituirá ao homem a sua justiça.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 Olhará para os homens, e dirá: Pequei, e perverti o direito, o que de nada me aproveitou.
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 Porém Deus livrou a minha alma de que não passasse a cova; assim que a minha vida vê a luz.
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Eis que tudo isto obra Deus, duas e três vezes para com o homem;
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 Para desviar a sua alma da perdição, e o alumiar com a luz dos viventes.
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Escuta pois, ó Job, ouve-me: cala-te, e eu falarei.
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 Se tens alguma coisa que dizer, responde-me: fala, porque desejo justificar-te.
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 Se não, escuta-me tu: cala-te, e ensinar-te-ei a sabedoria.
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.

< 33 >