< Salmos 88 >
1 Senhor Deus da minha salvação, diante de ti tenho clamado de dia e de noite.
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
2 Chegue a minha oração perante a tua face, inclina os teus ouvidos ao meu clamor;
Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
3 Porque a minha alma está cheia de angustias, e a minha vida se approxima da sepultura. (Sheol )
Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. (Sheol )
4 Estou contado com aquelles que descem ao abysmo: estou como homem sem forças,
Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
5 Apartado entre os mortos, como os feridos de morte que jazem na sepultura, dos quaes te não lembras mais, e estão cortados da tua mão.
Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
6 Pozeste-me no abysmo mais profundo, em trevas e nas profundezas.
Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
7 Sobre mim peza o teu furor: tu me affligiste com todas as tuas ondas (Selah)
Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
8 Alongaste de mim os meus conhecidos, pozeste-me em extrema abominação para com elles: estou fechado, e não posso sair.
Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
9 A minha vista desmaia por causa da afflicção: Senhor, tenho clamado a ti todo o dia, tenho estendido para ti as minhas mãos.
Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
10 Mostrarás tu maravilhas aos mortos, ou os mortos se levantarão e te louvarão? (Selah)
Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
11 Será annunciada a tua benignidade na sepultura, ou a tua fidelidade na perdição?
Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
12 Saber-se-hão as tuas maravilhas nas trevas, e a tua justiça na terra do esquecimento?
Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
13 Eu, porém, Senhor, tenho clamado a ti, e de madrugada te esperará a minha oração.
Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
14 Senhor, porque rejeitas a minha alma? porque escondes de mim a tua face?
Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
15 Estou afflicto, e prestes tenho estado a morrer desde a minha mocidade: emquanto soffro os teus terrores, estou distrahido.
Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
16 A tua ardente indignação sobre mim vae passando: os teus terrores me teem retalhado.
Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
17 Elles me rodeiam todo o dia como agua; elles juntos me sitiam.
Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
18 Desviaste para longe de mim amigos e companheiros, e os meus conhecidos estão em trevas.
Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.