Salmos 66
1 Jubilae a Deus, todas as terras.
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Cantae a gloria do seu nome; dae gloria ao seu louvor.
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Dizei a Deus: Quão terrivel és tu nas tuas obras! pela grandeza do teu poder se submetterão a ti os teus inimigos.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 Toda a terra te adorará e te cantará louvores: elles cantarão o teu nome (Selah)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Vinde, e vêde as obras de Deus: é terrivel nos seus feitos para com os filhos dos homens.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 Converteu o mar em terra secca; passaram o rio a pé; ali nos alegrámos n'elle.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 Elle domina eternamente pelo seu poder: os seus olhos estão sobre as nações; não se exaltem os rebeldes (Selah)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 Bemdizei, povos, ao nosso Deus, e fazei ouvir a voz do seu louvor:
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 Ao que sustenta com vida a nossa alma, e não consente que sejam abalados os nossos pés.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 Pois tu, ó Deus, nos provaste; tu nos afinaste como se afina a prata.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Tu nos metteste na rede; affligiste os nossos lombos.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 Fizeste com que os homens cavalgassem sobre as nossas cabeças; passámos pelo fogo e pela agua; mas nos trouxeste a um logar copioso.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 Entrarei em tua casa com holocaustos; pagar-te-hei os meus votos.
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 Os quaes pronunciaram os meus labios, e fallou a minha bocca, quando estava na angustia.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 Offerecer-te-hei holocaustos gordurosos com incenso de carneiros; offerecerei novilhos com cabritos (Selah)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Vinde, e ouvi, todos os que temeis a Deus, e eu contarei o que elle tem feito á minha alma.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 A elle clamei com a minha bocca, e elle foi exaltado pela minha lingua.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Se eu attender á iniquidade no meu coração, o Senhor não me ouvirá;
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 Mas, na verdade, Deus me ouviu; attendeu á voz da minha oração.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Bemdito seja Deus, que não rejeitou a minha oração, nem desviou de mim a sua misericordia.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
