Salmos 2

1 Porque se amotinam as gentes, e os povos imaginam a vaidade?

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 Os reis da terra se levantam, e os principes consultam juntamente contra o Senhor e contra o seu ungido, dizendo:

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 Rompamos as suas ataduras, e sacudamos de nós as suas cordas.

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 Aquelle que habita nos céus se rirá: o Senhor zombará d'elles.

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 Então lhes fallará na sua ira, e no seu furor os turbará.

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 Eu porém ungi o meu Rei sobre o meu sancto monte de Sião.

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 Recitarei o decreto: o Senhor me disse: Tu és meu Filho, eu hoje te gerei.

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 Pede-me, e eu te darei as nações por herança, e os fins da terra por tua possessão.

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 Tu os esmigalharás com uma vara de ferro; tu os despedaçarás como a um vaso de oleiro.

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 Agora pois, ó reis, sêde prudentes; deixae-vos instruir, juizes da terra.

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 Servi ao Senhor com temor, e alegrae-vos com tremor.

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 Beijae ao Filho, para que se não ire, e pereçaes no caminho, quando em breve se accender a sua ira: bemaventurados todos aquelles que n'elle confiam.

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.