< Salmos 120 >
1 Na minha angustia clamei ao Senhor, e me ouviu.
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
2 Senhor, livra a minha alma dos labios mentirosos e da lingua enganadora.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
3 Que te será dado, ou que te será accrescentado, lingua enganadora?
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
4 Frechas agudas do valente, com brazas vivas de zimbro.
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
5 Ai de mim, que peregrino em Mesech, e habito nas tendas de Kedar.
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
6 A minha alma bastante tempo habitou com os que detestam a paz.
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
7 Pacifico sou, porém quando eu fallo já elles procuram guerra.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.