< 9 >

1 Então Job respondeu, e disse:
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Na verdade sei que assim é; porque como se justificaria o homem para com Deus?
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 Se quizer contender com elle, nem a uma de mil coisas lhe poderá responder.
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 Elle é sábio de coração, e forte de forças: quem se endureceu contra elle, e teve paz?
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 Elle é o que transporta as montanhas, sem que o sintam, e o que as transtorna no seu furor.
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 O que remove a terra do seu logar, e as suas columnas estremecem.
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 O que falla ao sol, e não sae, e sella as estrellas.
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 O que só estende os céus, e anda sobre os altos do mar.
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 O que faz a Ursa, o Orion, e o Setestrello, e as recamaras do sul.
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 O que faz coisas grandes, que se não podem esquadrinhar: e maravilhas taes que se não podem contar.
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 Eis que passa por diante de mim, e não o vejo: e torna a passar perante mim, e não o sinto.
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 Eis que arrebata; quem lh'o fará restituir? quem lhe dirá: Que é o que fazes?
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 Deus não revogará a sua ira: debaixo d'elle se encurvam os auxiliadores soberbos.
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 Quanto menos lhe responderia eu! ou escolheria diante d'elle as minhas palavras!
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 A quem, ainda que eu fosse justo, lhe não responderia: antes ao meu Juiz pediria misericordia.
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 Ainda que chamasse, e elle me respondesse, nem por isso creria que désse ouvidos á minha voz.
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 Porque me quebranta com uma tempestade, e multiplica as minhas chagas sem causa.
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 Nem me concede o respirar, antes me farta d'amarguras.
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 Quanto ás forças, eis que elle é o forte: e, quanto ao juizo, quem me citará com elle?
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 Se eu me justificar, a minha bocca me condemnará: se fôr recto, então me declarará por perverso.
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 Se fôr recto, não estimo a minha alma: deprezo a minha vida.
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 A coisa é esta; por isso eu digo que elle consome ao recto e ao impio.
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 Matando o açoite de repente, então se ri da prova dos innocentes.
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 A terra se entrega na mão do impio; elle cobre o rosto dos juizes: se não é elle, quem é logo?
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 E os meus dias são mais velozes do que um correio: fugiram, e nunca viram o bem.
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 Passam como navios veleiros: como aguia que se lança á comida.
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 Se eu disser: Me esquecerei da minha queixa, e mudarei o meu rosto, e tomarei alento;
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 Receio todas as minhas dôres, porque bem sei que me não terás por innocente.
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 E, sendo eu impio, por que trabalharei em vão?
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 Ainda que me lave com agua de neve, e purifique as minhas mãos com sabão,
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 Ainda me submergirás no fosso, e os meus proprios vestidos me abominarão.
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 Porque elle não é homem, como eu, a quem eu responda, vindo juntamente a juizo.
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 Não ha entre nós arbitro que ponha a mão sobre nós ambos.
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 Tire elle a sua vara de cima de mim, e não me amedronte o seu terror.
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 Então fallarei, e não o temerei; porque assim não estou comigo.
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.

< 9 >