Jó 39
1 Sabes tu o tempo em que as cabras montezes parem? ou consideraste as dôres das cervas?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 Contarás os mezes que cumprem? ou sabes o tempo do seu parto?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Quando se encurvam, produzem seus filhos, e lançam de si as suas dôres.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 Seus filhos enrijam, crescem com o trigo: saem, e nunca mais tornam a ellas.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 Quem despediu livre o jumento montez? e quem soltou as prisões ao jumento bravo?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 Ao qual dei o ermo por casa, e a terra salgada por suas moradas.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 Ri-se do arroido da cidade: não ouve os muitos gritos do exactor.
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 O que descobre nos montes é o seu pasto, e anda buscando tudo que está verde.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 Ou, querer-te-ha servir o unicornio? ou ficará na tua cavallariça?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 Ou amarrarás o unicornio com a sua corda no rego? ou estorroará apoz ti os valles?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 Ou confiarás n'elle, por ser grande a sua força? ou deixarás a seu cargo o teu trabalho?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 Ou fiarás d'elle que te torne o que semeaste e o recolherá na tua eira?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 Vem de ti as alegres azas dos pavões, que teem pennas de cegonha e d'aguia?
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 A qual deixa os seus ovos na terra, e os aquenta no pó.
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 E se esquece de que algum pé os pise, ou os animaes do campo os calquem.
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 Endurece-se para com seus filhos, como se não fossem seus: debalde é seu trabalho, porquanto está sem temor.
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 Porque Deus a privou de sabedoria, e não lhe repartiu entendimento.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 A seu tempo se levanta ao alto: ri-se do cavallo, e do que vae montado n'elle.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 Ou darás tu força ao cavallo? ou vestirás o seu pescoço com trovão?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 Ou espantal-o-has, como ao gafanhoto? terrivel é o fogoso respirar das suas ventas.
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 Escarva a terra, e folga na sua força, e sae ao encontro dos armados.
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 Ri-se do temor, e não se espanta, e não torna atraz por causa da espada.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 Contra elle rangem a aljava, o ferro flammante da lança e do dardo.
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 Sacudindo-se, e removendo-se, escarva a terra, e não faz caso do som da buzina.
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 Na furia do som das buzinas diz: Eia! e de longe cheira a guerra, e o trovão dos principes, e o alarido.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 Ou vôa o gavião pela tua intelligencia, e estende as suas azas para o sul?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 Ou se remonta a aguia ao teu mandado, e põe no alto o seu ninho?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 Nas penhas mora e habita: no cume das penhas, e nos logares seguros.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 Desde ali descobre a preza: seus olhos a avistam desde longe.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 E seus filhos chupam o sangue, e onde ha mortos ahi está.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
