Jó 23
1 Respondeu porém Job, e disse:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Ainda hoje a minha queixa está em amargura: a violencia da minha praga mais se aggrava do que o meu gemido.
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 Ah se eu soubesse que o poderia achar! então me chegaria ao seu tribunal.
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 Com boa ordem exporia ante elle a minha causa, e a minha bocca encheria d'argumentos.
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 Saberia as palavras com que elle me responderia, e entenderia o que me dissesse.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 Porventura segundo a grandeza de seu poder contenderia comigo? não; elle só o põe em mim.
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 Ali o recto pleitearia com elle, e eu me livraria para sempre do meu Juiz.
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 Eis que se me adianto, ali não está: se torno para traz, não o percebo.
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 Se obra a mão esquerda, não o vejo: se se encobre á mão direita, não o diviso.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 Porém elle sabe o meu caminho: prove-me, e sairei como o oiro.
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 Nas suas pizadas os meus pés se affirmaram: guardei o seu caminho, e não me desviei d'elle.
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 Do preceito de seus labios nunca me apartei, e as palavras da sua bocca guardei mais do que a minha porção.
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 Mas, se elle está contra alguem, quem então o desviará? o que a sua alma quizer isso fará.
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 Porque cumprirá o que está ordenado a meu respeito, e muitas coisas como estas ainda tem comsigo.
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 Por isso me perturbo perante elle, considero, e temo-me d'elle.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 Porque Deus macerou o meu coração, e o Todo-poderoso me perturbou.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 Porquanto não fui desarreigado antes das trevas, e nem encobriu com a escuridão o meu rosto.
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
