Jó 12
1 Então Job respondeu, e disse:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Na verdade, que só vós sois o povo, e comvosco morrerá a sabedoria.
Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
3 Tambem eu tenho um coração como vós, e não vos sou inferior: e quem não sabe taes coisas como estas?
Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
4 Eu sou irrisão aos meus amigos; eu, que invoco a Deus, e elle me responde; o justo e o recto servem de irrisão.
Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
5 Tocha desprezivel é na opinião do que está descançado, aquelle que está prompto a tropeçar com os pés.
Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
6 As tendas dos assoladores teem descanço, e os que provocam a Deus estão seguros; nas suas mãos Deus lhes põe tudo.
Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
7 Mas, pergunta agora ás bestas, e cada uma d'ellas t'o ensinará: e ás aves dos céus, e ellas t'o farão saber;
Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
8 Ou falla com a terra, e ella t'o ensinará: até os peixes do mar t'o contarão.
Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
9 Quem não entende por todas estas coisas que a mão do Senhor faz isto?
Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
10 Em cuja mão está a alma de tudo quanto vive, e o espirito de toda a carne humana.
Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
11 Porventura o ouvido não provará as palavras, como o paladar gosta as comidas?
Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
12 Com os edosos está a sabedoria, e na longura de dias o entendimento.
Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
13 Com elle está a sabedoria e a força: conselho e entendimento tem.
Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
14 Eis que elle derriba, e não se reedificará: encerra o homem, e não se lhe abrirá.
Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
15 Eis que elle retem as aguas, e se seccam; e as larga, e transtornam a terra.
Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
16 Com elle está a força e a sabedoria: seu é o errante e o que o faz errar.
Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
17 Aos conselheiros leva despojados, e aos juizes faz desvairar.
Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
18 Solta a atadura dos reis, e ata o cinto aos seus lombos.
Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
19 Aos principes leva despojados, aos poderosos transtorna.
Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
20 Aos acreditados tira a falla, e toma o entendimento aos velhos.
Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
21 Derrama desprezo sobre os principes, e affrouxa o cinto dos violentos.
Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
22 As profundezas das trevas manifesta, e a sombra da morte traz á luz.
Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
23 Multiplica as gentes e as faz perecer; espalha as gentes, e as guia.
Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
24 Tira o coração aos chefes das gentes da terra, e os faz vaguear pelos desertos, sem caminho.
Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
25 Nas trevas andam ás apalpadelas, sem terem luz, e os faz desatinar como ebrios.
Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.
