2 Samuel 22
1 E fallou David ao Senhor as palavras d'este cantico, no dia em que o Senhor o livrou das mãos de todos os seus inimigos e das mãos de Saul.
Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
2 Disse pois: O Senhor é o meu rochedo, e o meu logar forte, e o meu libertador.
Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
3 Deus é o meu rochedo, n'elle confiarei: o meu escudo, e a força da minha salvação, o meu alto retiro, e o meu refugio. O meu Salvador, de violencia me salvaste.
Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
4 O Senhor, digno de louvor, invoquei, e de meus inimigos fiquei livre.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Porque me cercaram as ondas de morte: as torrentes de Belial me assombraram.
Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
7 Estando em angustia, invoquei ao Senhor, e a meu Deus clamei: do seu templo ouviu elle a minha voz, e o meu clamor chegou aos seus ouvidos.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Então se abalou e tremeu a terra, os fundamentos dos céus se moveram e abalaram, porque elle se irou.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
9 Subiu o fumo de seus narizes, e da sua bocca um fogo devorador: carvões se incenderam d'elle.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
10 E abaixou os céus, e desceu: e uma escuridão havia debaixo de seus pés.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
11 E subiu sobre um cherubim, e voou: e foi visto sobre as azas do vento.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
12 E por tendas poz as trevas ao redor de si: ajuntamento d'aguas, nuvens dos céus.
Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
13 Pelo resplendor da sua presença brasas de fogo se accendem.
No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
14 Trovejou desde os céus o Senhor: e o Altissimo fez soar a sua voz.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
15 E disparou frechas, e os dissipou: raios e os perturbou.
Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
16 E appareceram as profundezas do mar, os fundamentos do mundo se descobriram: pela reprehensão do Senhor, pelo sopro do vento dos seus narizes.
Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
17 Desde o alto enviou, e me tomou: tirou-me das muitas aguas.
Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
18 Livrou-me do meu possante inimigo, e d'aquelles que me tinham odio, porque eram mais fortes do que eu.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
19 Encontraram-me no dia da minha calamidade: porém o Senhor se fez o meu esteio.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
20 E tirou-me á largura, e arrebatou-me d'ali; porque tinha prazer em mim.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
21 Recompensou-me o Senhor conforme á minha justiça: conforme á pureza de minhas mãos me retribuiu.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
22 Porque guardei os caminhos do Senhor: e não me apartei impiamente do meu Deus.
Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
23 Porque todos os seus juizos estavam diante de mim: e de seus estatutos me não desviei.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
24 Porém fui sincero perante elle: e guardei-me da minha iniquidade.
Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
25 E me retribuiu o Senhor conforme á minha justiça, conforme á minha pureza diante dos seus olhos.
Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
26 Com o benigno te mostras benigno: com o varão sincero te mostras sincero.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
27 Com o puro te mostras puro: mas com o perverso te mostras avesso.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
28 E o povo afflicto livras: mas teus olhos são contra os altivos, e tu os abaterás.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
29 Porque tu, Senhor, és a minha candeia: e o Senhor esclarece as minhas trevas.
Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
30 Porque comtigo passo pelo meio d'um esquadrão: pelo meu Deus salto um muro.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
31 O caminho de Deus é perfeito, e a palavra do Senhor refinada; e é o escudo de todos os que n'elle confiam.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
32 Porque, quem é Deus, senão o Senhor? e quem é rochedo, senão o nosso Deus?
Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
33 Deus é a minha fortaleza e a minha força, e elle perfeitamente desembaraça o meu caminho.
Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
34 Faz elle os meus pés como os das cervas, e me põe sobre as minhas alturas.
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
35 Instrue as minhas mãos para a peleja, de maneira que um arco de cobre se quebra pelos meus braços.
Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
36 Tambem me déste o escudo da tua salvação, e pela tua brandura me vieste a engrandecer.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
37 Alargaste os meus passos debaixo de mim, e não vacillaram os meus artelhos.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
38 Persegui os meus inimigos, e os derrotei, e nunca me tornei até que os consumisse.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
39 E os consumi, e os atravessei, de modo que nunca mais se levantaram, mas cairam debaixo dos meus pés.
Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
40 Porque me cingiste de força para a peleja, fizeste abater-se debaixo de mim os que se levantaram contra mim.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
41 E deste-me o pescoço de meus inimigos, d'aquelles que me tinham odio, e os destrui.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
42 Olharam, porém não houve libertador: sim, para o Senhor, porém não lhes respondeu.
Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
43 Então os moí como o pó da terra; como a lama das ruas os trilhei e dissipei.
Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
44 Tambem me livraste das contendas do meu povo; guardaste-me para cabeça das nações; o povo que não conhecia me servirá.
Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
45 Os filhos de estranhos se me sujeitaram; ouvindo a minha voz, me obedeceram.
Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
46 Os filhos de estranhos descairam; e, cingindo-se, sairam dos seus encerramentos.
Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
47 Vive o Senhor, e bemdito seja o meu rochedo; e exaltado seja Deus, a rocha da minha salvação:
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
48 O Deus que me dá inteira vingança, e sujeita os povos debaixo de mim.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
49 E o que me tira d'entre os meus inimigos: e tu me exaltas sobre os que contra mim se levantam; do homem violento me livras.
Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
50 Por isso, ó Senhor, te louvarei entre as gentes, e entoarei louvores ao teu nome.
Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
51 Elle é a torre das salvações do seu rei, e usa de benignidade com o seu ungido, com David, e com a sua semente para sempre.
Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
