مزامیر 129

1 سرود زائران به هنگام بالا رفتن به اورشلیم. از ایام جوانی‌ام دشمنانم بر من ظلم بسیار کردند. اسرائیل بگوید:

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 «از ایام جوانی‌ام دشمنانم بر من ظلم بسیار کردند، اما نتوانستند مرا از پای درآورند.

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 ضربات شلّاق آنان پشت مرا به شکل زمینی شیار شده درآورد،

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 اما خداوند مرا از اسارت آنان آزاد ساخت.»

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 سرنگون شوند تمام کسانی که از اسرائیل نفرت دارند!

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 همچون علفی باشند که بر پشت بامها می‌روید، که پیش از آنکه آن را بچینند، می‌خشکد

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 و کسی آن را جمع نمی‌کند و به شکل بافه نمی‌بندد.

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 رهگذران آنان را برکت ندهند و نگویند: «برکت خداوند بر شما باد!» و یا «ما شما را به نام خداوند برکت می‌دهیم.»

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.