< خروج 35 >
موسی تمام قوم اسرائیل را دور خود جمع کرد و به ایشان گفت: «این است دستورهایی که خداوند به شما داده است تا از آن اطاعت کنید: | 1 |
Un Mozus sapulcēja visu Israēla bērnu draudzi un uz tiem sacīja: šie ir tie vārdi, ko Tas Kungs ir pavēlējis, ka tos būs darīt.
فقط شش روز کار کنید و روز هفتم را که روز مقدّس خداوند است استراحت و عبادت نمایید. هر کس که در روز هفتم کار کند باید کشته شود. | 2 |
Sešas dienas būs darbu darīt, bet septīta diena lai jums ir svēta, liela dusēšanas diena Tam Kungam; ikviens kas tanī dara kādu darbu, tam būs mirt.
آن روز در خانههایتان حتی آتش هم روشن نکنید.» | 3 |
Jums nebūs uguni kurt savās māju vietās dusēšanas dienā.
سپس موسی به قوم اسرائیل گفت: «خداوند فرموده که | 4 |
Un Mozus runāja uz visu Israēla bērnu draudzi sacīdams: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis sacīdams:
از آنچه دارید برای او هدیه بیاورید. هدایای کسانی که از صمیم قلب به خداوند هدیه میدهند باید شامل این چیزها باشد: طلا، نقره، مفرغ؛ | 5 |
Ņemiet no tā, kas jums pieder, cilājamu upuri Tam Kungam; ikviens, kam labprātīga sirds, lai to atnes par cilājamu upuri Tam Kungam, zeltu un sudrabu un varu,
نخهای آبی، ارغوانی و قرمز؛ کتان ریزبافت؛ پشم بز؛ | 6 |
Un arī zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas un kazu spalvas,
پوست قوچ که رنگش سرخ شده باشد و پوست خز؛ چوب اقاقیا؛ | 7 |
Un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas un akācijas koku,
روغن زیتون برای چراغها؛ مواد خوشبو برای تهیهٔ روغن مسح؛ بخور خوشبو؛ | 8 |
Un eļļu lukturim un dārgas zāles svaidāmai eļļai un kvēpināšanai saldi smaržīgas zāles,
سنگ جزع و سنگهای قیمتی دیگر برای ایفود و سینهپوش کاهن. | 9 |
Un oniksa akmeņus un dārgus ieliekamus akmeņus efodam un krūšu glītumam.
«شما ای صنعتگران ماهر، بیایید و آنچه را که خداوند امر فرموده است، بسازید: | 10 |
Un visiem, kam samanīga sirds jūsu starpā, būs nākt un darīt visu, ko Tas Kungs pavēlējis,
خیمهٔ عبادت و پوششهای آن، تکمهها، چوببست خیمه، پشتبندها، ستونها و پایهها؛ | 11 |
To dzīvokli, viņa telti un viņa segu, viņa kāsīšus un viņa dēļus viņa kārtis un viņa stabus un viņa kājas,
صندوق عهد و چوبهای حامل آن، تخت رحمت، پردهٔ حایل بین قدس و قدسالاقداس؛ | 12 |
To šķirstu un viņa nesamās kārtis, to salīdzināšanas vāku un to priekškaramo segu.
میز و چوبهای حامل آن و تمام ظروف آن، نان حضور؛ | 13 |
To galdu un viņa nesamās kārtis un visus viņa rīkus un tās priekšliekamās maizes,
چراغدان با چراغها و روغن و لوازم دیگر آن؛ | 14 |
Un to lukturi priekš spīdēšanas un viņa rīkus un tos eļļas lukturīšus un to eļļu priekš spīdēšanas.
مذبح بخور و چوبهای حامل آن، روغن تدهین و بخور خوشبو؛ پردهٔ مدخل خیمه؛ | 15 |
Un to kvēpināšanas altāri un viņa nesamās kārtis un to svaidāmo eļļu un tās kvēpināmās smaržīgās zāles un to durvju segu pie dzīvokļa durvīm,
مذبح قربانی سوختنی، منقل مشبک مفرغین مذبح و چوبهای حامل با تمام لوازم آن؛ حوض مفرغین با پایهٔ آن؛ | 16 |
To dedzināmo upuru altāri līdz ar viņa vara traliņiem, viņa kārtis un visus viņa rīkus, to mazgājamo trauku un viņa kāju,
پردههای دور حیاط، ستونها و پایههای آنها، پردهٔ مدخل حیاط؛ | 17 |
Tās pagalma gardīnes un viņu stabus un viņu kājas un to segu pagalma vārtos,
میخهای خیمه و حیاط خیمه و طنابهای آن؛ | 18 |
Tās dzīvokļa naglas un tos pagalma vadžus ar viņu saitēm,
لباسهای بافته شده برای خدمت در قدس یعنی لباس مقدّس هارون کاهن و لباسهای پسرانش.» | 19 |
Tās amata drēbes priekš kalpošanas svētā vietā, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes, ka tie ir par priesteriem.
پس تمام قوم اسرائیل از نزد موسی رفتند، | 20 |
Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
اما کسانی که تحت تأثیر قرار گرفته بودند با اشتیاق بازگشتند و هدایایی برای آماده ساختن لباسهای مقدّس، خیمۀ ملاقات و وسایل مورد نیاز جهت خدمت در آن، با خود آوردند تا به خداوند تقدیم کنند. | 21 |
Un tie nāca ikviens, kam bija labprātīga sirds, un ikviens, kam gars bija labprātīgs; tie atnesa Tā Kunga cilājamo upuri priekš saiešanas telts taisīšanas un priekš visas viņas kalpošanas un priekš tām svētām drēbēm.
مردان و زنان با اشتیاق زیاد آمدند و جواهراتی از قبیل سنجاق، گوشواره، انگشتر، گردنبند و اشیاء دیگری از طلا را به خداوند تقدیم کردند. | 22 |
Tad nu nāca vīri ar sievām, visi kam bija labprātīga sirds, tie atnesa saktas un ausu sprādzes un gredzenus un apkaltas jostas, visādus zelta rīkus, un ja kāds gribēja atnest zeltu par līgojamu upuri Tam Kungam.
برخی نیز نخهای آبی، ارغوانی و قرمز؛ کتان ریزبافت؛ پشم بز؛ پوست سرخ شدهٔ قوچ و پوست خز آوردند. | 23 |
Un ikviens, pie kā atradās zilums un purpurs un karmezīns un smalkas dzijas un kazu spalvas un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas, to tie atnesa.
عدهای دیگر نقره و مفرغ به خداوند تقدیم کردند. بعضی هم چوب اقاقیا برای ساختن خیمه با خود آوردند. | 24 |
Visi, kas gribēja atnest cilājamu upuri no zelta un vara, tie to atnesa par cilājamu upuri Tam Kungam, un visi, pie kuriem akācijas koks atradās, to atnesa priekš ikviena Dieva kalpošanas darba.
زنانی که در کار ریسندگی و بافندگی مهارت داشتند، نخهای آبی و ارغوانی و قرمز و کتان ریزبافت با خود آوردند. | 25 |
Un ikviena sieva, kam bija samanīga sirds, vērpa ar savām rokām un atnesa to vērpumu, zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas.
همۀ زنانی که مایل بودند مهارتشان را به کار برند، از پشم بز، نخ ریسیدند. | 26 |
Un visas sievas, kam sirds prata gudru darbu, tās vērpa kazu spalvas.
بزرگان قوم، سنگ جزع و سنگهای قیمتی دیگر برای تزیین ایفود و سینهپوش کاهن آوردند، | 27 |
Un tie lielie kungi atnesa oniksa akmeņus un ieliekamus akmeņus priekš efoda un krūšu glītuma,
و نیز عطریات و روغن برای روشنایی و روغن مسح و بخور معطر. | 28 |
Un dārgas zāles un eļļu lukturim un svaidāmai eļļai un saldi smaržīgas zāles priekš kvēpināšanas.
بدین ترتیب تمام مردان و زنان بنیاسرائیل که مشتاق بودند در کاری که خداوند به موسی امر فرموده بود کمک کنند، با خرسندی خاطر هدایای خود را به خداوند تقدیم کردند. | 29 |
Ikviens vīrs un ikviena sieva, kam sirds bija labprātīga, ko pienest pie visa tā darba, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis darīt tā Israēla bērni atnesa upuri Tam Kungam no laba prāta.
سپس موسی به بنیاسرائیل گفت: «خداوند، بِصَلئیل (پسر اوری) را که نوهٔ حور و از قبیلهٔ یهودا است برگزیده | 30 |
Tad Mozus sacīja uz Israēla bērniem: redziet, Tas Kungs pie vārda saucis Becaleēli, Ūrus dēla, Hūra dēla dēlu, no Jūda cilts.
و او را از روح خود پر ساخته است و حکمت و توانایی و مهارت بخشیده، تا خیمهٔ عبادت و تمام وسایل آن را بسازد. | 31 |
Un Dieva Gars to ir pildījis ar gudrību, prātu un samanību pie visāda darba,
او در ساختن ظروف طلا و نقره و مفرغ، | 32 |
Izdomāt gudrus darbus un strādāt iekš zelta un iekš sudraba un iekš vara
همچنین در کار حکاکی و نجاری و جواهر سازی و هر صنعتی استاد است. | 33 |
Un iekš dārgu akmeņu griešanas, ka tos var ielikt, un iekš koku izgriešanas, uz visāda izrotāta roku darba strādāšanu.
خدا به او و اهولیاب (پسر اخیسامک از قبیلهٔ دان) استعداد تعلیم دادن هنر به دیگران را عطا فرموده است. | 34 |
Viņš tam arī sirdī devis mācīt, tam un Aholiabam, Ahisamaka dēlam, no Dana cilts.
خداوند به آنها در کار طراحی، نساجی و طرازی پارچههای آبی، ارغوانی، قرمز و کتان ریزبافت مهارت خاصی بخشیده است. ایشان صنعتگران ماهری هستند. | 35 |
Viņš tos ar sirds gudrību ir pildījis, ka tie var darīt visādu amatnieka un audēja un rakstītāja darbu iekš ziluma un iekš purpura un karmezīna un iekš smalkām dzijām, arī vēvera (audēja) darbu, ka tie var darīt visādu darbu un izdomāt gudras lietas.