ਕਹਾਉਤਾਂ 4
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 ੪ ਤਦ ਉਸ ਨੇ ਮੈਨੂੰ ਸਿਖਾਇਆ ਤੇ ਇਹ ਆਖਿਆ, ਤੇਰਾ ਮਨ ਮੇਰੀਆਂ ਗੱਲਾਂ ਨੂੰ ਫੜ੍ਹੀ ਰੱਖੇ, ਤੂੰ ਮੇਰੇ ਹੁਕਮਾਂ ਨੂੰ ਮੰਨ, ਤਾਂ ਤੂੰ ਜੀਵੇਂਗਾ।
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 ੧੨ ਜਦ ਤੂੰ ਤੁਰੇਂਗਾ ਤਾਂ ਤੇਰੇ ਰਾਹਾਂ ਵਿੱਚ ਕੋਈ ਰੁਕਾਵਟ ਨਾ ਹੋਵੇਗੀ ਅਤੇ ਜੇ ਤੂੰ ਭੱਜੇਂ ਤਾਂ ਵੀ ਤੂੰ ਠੇਡਾ ਨਾ ਖਾਵੇਂਗਾ।
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 ੧੬ ਕਿਉਂ ਜੋ ਜਦੋਂ ਤੱਕ ਉਹ ਬੁਰਿਆਈ ਨਾ ਕਰ ਲੈਣ, ਉਨ੍ਹਾਂ ਨੂੰ ਨੀਂਦ ਨਹੀਂ ਆਉਂਦੀ ਅਤੇ ਜਦ ਤੱਕ ਉਹ ਕਿਸੇ ਦੇ ਲਈ ਠੋਕਰ ਦਾ ਕਾਰਨ ਨਾ ਬਣਨ, ਉਹ ਉਣੀਂਦਰੇ ਰਹਿੰਦੇ ਹਨ।
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 ੨੨ ਜਿਨ੍ਹਾਂ ਨੂੰ ਉਹ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੁੰਦੀਆਂ ਹਨ, ਉਨ੍ਹਾਂ ਦੇ ਲਈ ਜੀਵਨ ਅਤੇ ਉਨ੍ਹਾਂ ਦੇ ਸਾਰੇ ਸਰੀਰ ਦੇ ਲਈ ਤੰਦਰੁਸਤੀ ਹਨ।
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
