< Faarfannaa 124 >

1 Faarfannaa ol baʼuu. Faarfannaa Daawit. Israaʼel akkana haa jedhu: Utuu Waaqayyo garee keenya taʼuu baatee,
Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,
2 utuu Waaqayyo garee keenya taʼuu baatee, yommuu namoonni nutti kaʼanitti,
Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:
3 yommuu aariin isaanii nutti bobaʼetti, silaa isaan utuu nu lubbuun jirruu nu liqimsu turan;
Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;
4 lolaan nu liqimsee dhaʼaan bishaanii nurra yaaʼa ture;
Tad ūdens mūs būtu apslīcinājis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;
5 bishaan hamaan nu fudhatee bada ture.
Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.
6 Waaqayyo akka nu ilkaan isaaniitiin cicciramnuuf dabarsee itti nu hin kennin sun haa eebbifamu.
Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.
7 Akkuma simbirri kiyyoo adamsituu jalaa baatu, nu isaan jalaa baaneerra; kiyyoon ni ciccite; nus jalaa baane.
Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.
8 Gargaarsi keenya maqaa Waaqayyoo, Uumaa samii fi lafa sanaa ti.
Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.

< Faarfannaa 124 >