Fakkeenya 8
1 Ogummaan hin iyyuu? Hubannaanis sagalee isaa ol hin fudhatuu?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 Isheen qarqara karaa, lafa ol kaʼaa irra, iddoo daandiin itti wal gaʼu dhaabatti;
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 karra magaalaatti nama galchu bira, balbala dura dhaabattee akkana jettee iyyiti:
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 “Yaa namoota, ani iyyeen isin waama; ani ilmaan namaa hundatti sagalee koo ol nan fudhadha.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Isin warri homaa hin beekne, qalbii horadhaa; isin warri gowwaan hubannaa argadhaa.
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Ani waan faayidaa qabu nan dubbadhaatii, dhagaʼaa; waan qajeelaa dubbachuufis afaan koo nan banadha.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 Afaan koo dhugaa dubbata; arrabni koo hammina jibbaatii.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 Dubbiin afaan koo hundinuu qajeelaa dha; dubbii koo keessaa tokko iyyuu jalʼaa yookaan micciiramaa miti.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 Nama waa hubatuuf dubbiin koo hundinuu qajeelaa dha; warra beekumsa qabuufis hirʼina hin qabu.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Qooda meetii gorsa koo, warqee qulqulluu caalaas beekumsa filadhu;
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 ogummaan lula diimaa caalaa gatii guddaa qabdii; wanni ati hawwitu tokko iyyuu isheedhaan wal hin madaalu.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 “Ani ogummaan, qalbii wajjin nan jiraadha; ani beekumsaa fi hubannaa qaba.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 Waaqayyoon sodaachuun jibbuu dha; hammina ani of tuulummaa fi of guddisuu, amala hamaa fi haasaa jalʼaa nan jibba.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Gorsaa fi murtiin dhugaa kan koo ti; ani hubannaa fi humna qaba.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 Mootonni anaan moʼu; bulchitoonnis anaan seera qajeelaa baasu.
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 Ilmaan moototaa anaan bulchu; namoonni bebeekamoon hundis anaan biyya bulchu.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 Ani warra na jaallatan nan jaalladha; warri na barbaadanis na argatu.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Soorumnii fi ulfinni, qabeenyii fi badhaadhummaan dhuma hin qabne harkuma koo jiru.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 Iji koo warqee qulqulluu caala; buʼaan narraa argamus meetii filatamaa caala.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 Ani karaa qajeelummaa irra, daandii qajeelaa irras nan deema;
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 warra na jaallatutti qabeenya nan dhangalaasa; mankuusa qabeenya isaanii illee nan guuta.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 “Waaqayyo waan bara durii hojjeteen dura, hojii isaa kan jalqabaatiin dura na aanfate;
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 ani utuu addunyaan hin uumamin dura, jalqabumatti, bara hamma hin qabneen dura nan muudame.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 Ani utuu tuujubni hin jiraatin, utuu burqaawwan bishaaniin hin guutamin dhaladhe;
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 utuu tulluuwwan iddoo isaanii hin dhaabamin dura, ani gaarraniin dura nan dhaladhe;
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 utuu inni lafa yookaan dirree ishee yookaan biyyoo addunyaa tokko iyyuu hin uumin dura nan dhaladhe.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 Yeroo inni samiiwwan hundeessetti, yeroo inni dhidhima irra muummee kaaʼetti ani achin ture;
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 yeroo inni gubbaatti duumessa jabeessee dhaabee madda tuujubaa illee hundeessetti ani achin ture;
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 yeroo inni akka bishaanonni ajaja isaa hin cabsineef jedhee, galaanaaf daangaa dhaabetti, yeroo inni lafa hundeessetti ani achin ture.
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Yeroo sanatti ani ogeessa hojii harkaa taʼee isa biran ture. Ani yeroo hunda fuula isaa dura burraaqaa, guyyuma guyyaadhaan gammachuudhaan guutamaan ture;
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 ani guutummaa addunyaa isaa keessatti ililchaa, ilmaan namaatti illee gammadaan ture.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 “Eegaa yaa ilmaan ko, mee na dhagaʼaa; warri karaa koo eegan eebbifamoo dha.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Gorsa koo dhaggeeffadhaatii ogeeyyii taʼaa; isa hin tuffatinaa.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 Namni na dhagaʼu, kan guyyaa hunda balbala koo eegu, kan karra koo dura turu eebbifamaa dha.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 Namni na argatu kam iyyuu jireenya argata; Waaqayyo biratti illee fudhatama argata.
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 Namni na hin arganne garuu ofuma miidha; namni na jibbu hundinuu duʼa jaallata.”
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
