Fakkeenya 7
1 Yaa ilma ko, dubbii koo eegiitii ajaja koos of keessatti kuufadhu.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Ajaja koo eegi, ati ni jiraataatii; barsiisa koos akkuma qaroo ija keetiitti eegi.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Quba keetti isaan hidhadhu; gabatee garaa keetii irrattis barreeffadhu.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Ogummaan, “Ati obboleettii koo ti” jedhi; hubannaa immoo, fira koo jedhii waami;
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 isaan sagaagaltuu irraa, niitii kashlabbee dubbii isheetiin nama harkiftu irraa si eegu.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Ani foddaa mana koo biraa keessaan, karaa qaawwaatiin ala ilaale.
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Ani warra homaa hin dandeenye keessatti, dargaggoota keessatti hubadhee dargaggeessa qalbii hin qabne tokko arge.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Innis karaa mana ishee dhaqu qabatee daandii golee mana ishee bira jiruutiin gad buʼaa ture.
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 Kunis yeroo aduun dhiitee lafti dimimmisaaʼaa turetti, yeroo halkan dukkanaaʼuu jalqabetti ture.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Dubartiin tokko akka sagaagaltuutti uffattee yaada haxxummaatiin isa simachuuf gad baate.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 Isheen iyyituu fi kashlabbee dha; miilli ishee mana hin dhaabatu;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 takka daandii irratti, takka oobdii irratti, golee hundatti riphxee nama eeggatti.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Isheen qabdee isa dhungatti; fuula qaanii hin qabneen akkana jettiin:
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 “Ani aarsaa nagaa dhiʼeessuun qaba; harʼa wareega koo guuttadheera.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Kanaafuu ani si simachuufin gad baʼe; ani barbaadee si argadheera!
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Ani wayyaa bareedduu quncee talbaa irraa hojjetame kan Gibxii dhufeen, siree koo afee miidhagseera.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Ani qumbiin, argeessaa fi qarafaan siree koo urgeesseera.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Kottu mee hamma bariitti gad fageenya jaalalaa walii wajjin dhugnaa; kottu jaalalaan of gammachiifnaa!
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Dhirsi koo mana hin jiru; inni karaa dheeraa deemeera.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Inni boorsaa isaa maallaqaan guuttatee deeme; hamma jiʼi goobanutti manatti hin deebiʼu.”
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Isheen dubbii miʼooftuudhaan karaa irraa isa jalʼifte; haasaa nama sossobuunis isa dirqisiifte.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Innis akkuma sangaa qalamuuf deemuutti, akkuma gadamsa kiyyoo keessa seenuuttis yommusuma kaʼee ishee duukaa buʼe;
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 akkuma simbira kiyyootti ariifattuutti, inni hamma xiyyi tiruu isaa waraanutti akka wanni kun lubbuu isaa galaafatu hin beeku.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Egaa yaa ilmaan ko, na dhaggeeffadhaa; waan ani jedhus qalbeeffadhaa.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Akka garaan kee karaa isheetti garagalu hin godhin; karaa kee irraas baddee daandii ishee irra hin buʼin.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Namoonni hedduun warra isheen lafaan dhooftee dha; namoonni jajjaboon baayʼeenis harka isheetti dhumaniiru.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
