< Fakkeenya 31 >

1 Jecha Lemuuʼeel mootichaa kan haati isaa isa barsiifte:
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 “Maali yaa ilma ko, maali yaa ilma gadameessa ko, maali yaa ilma wareega ko,
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 humna kee dubartoota irratti, jabina kee warra mootota balleessan irratti hin fixin.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 “Yaa Lemuuʼeel, wanni kun moototaaf hin malu; daadhii wayinii dhuguun moototaaf hin malu; dhugaatii cimaatti gaggabuunis bulchitootaaf hin malu;
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 kunis akka isaan dhuganii waan seerri jedhu dagatanii warra hacuucaman hunda mirga isaanii hin dhowwanneef.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Warra baduuf jiraniif dhugaatii cimaa, warra jireenyi itti hadhaaʼeef daadhii wayinii kenni;
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 isaan dhuganii hiyyummaa isaanii haa irraanfatan; rakkina isaaniis deebiʼanii hin yaadatin.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 “Warra ofii isaaniitiif dubbachuu hin dandeenyeef, mirga warra gatamaniitiifis falmi.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Afaan kee banadhu; murtii qajeelaas kenni; mirga hiyyeeyyiitii fi rakkattootaatiif falmi.”
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Niitii amala gaarii qabdu eenyutu argachuu dandaʼa? Isheen lula diimaa caalaa gati qabeettii dha.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Dhirsi ishee guddisee ishee amanata; inni waan faayidaa qabu tokko illee hin dhabu.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Isheen bara jireenya ishee guutuu waan gaarii isaaf fiddi malee isa hin miitu.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Isheen suufii fi quncee talbaa barbaaddee harka ishee kan hojii jaallatuun footi.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Isheen akkuma doonii daldalaatti lafa fagoodhaa nyaata ishee fidatti.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Isheen utuu lafti hin bariʼin hirribaa kaatee maatii isheetiif nyaata kenniti; xomboreewwan isheefis hojii qooddi.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Isheen lafa qotiisaa hubattee ilaaltee bitti; waan hojjettee argattu keessaa wayinii dhaabdi.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Isheen jabinaan mudhii ishee hidhattee hojiidhaaf irree ishee jabeeffatti.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Isheen akka daldalli ishee buʼaa qabu hubatti; ibsaan ishees halkaniin hin dhaamu.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Mukni itti jirbii maran harka ishee keessa jira; quba isheetiin immoo calii qabatti.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Isheen hiyyeessaaf harka hiixatti; dhabaadhaaf illee harka balʼifti.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Yoo cabbiin buʼe illee isheen maatii isheetiif hin yaaddoftu; isaan hundinuu uffata bildiimaa uffataniiruutii.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Isheen wayyaa siree dhaʼatti; uffata dhiilgee quncee talbaa haphii irraa hojjetames uffatti.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Dhirsi ishee yommuu karra magaalaa dura, jaarsolii biyyaa gidduu taaʼu ni kabajama.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Isheen wayyaa quncee talbaa dhooftee gurgurti; daldaltootaafis sabbata dhiʼeessiti.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Isheen jabinaa fi ulfina uffatti; bara dhufaa jiruttis kolfuu dandeessi.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Afaan ishee ogummaadhaan banatti; gorsi gara laafinaas arraba ishee irra jira.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Isheen mana ishee toʼatti; isheen buddeena dhibaaʼummaas hin nyaattu.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Ijoolleen ishee kaʼanii, eebbifamtuu jedhuun; dhirsi ishees akkasuma jedhaan; akkana jedhees ishee jaja:
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 “Dubartoonni hedduun waan gaarii hojjetu; ati garuu isaan hunda caalta.”
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Simboon nama gowwoomsa; miidhaginnis ni darba; dubartiin Waaqayyoon sodaattu garuu galateeffamtuu dha.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Buʼaa harka ishee kennaafii; hojiin ishee karra magaalaa duratti ishee haa jaju.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!

< Fakkeenya 31 >