Fakkeenya 23
1 Ati yeroo waa nyaachuuf bulchaa tokko wajjin teessutti, waan fuula kee dura jiru hubadhuu ilaali;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 ati yoo nyaataaf fedhii guddaa qabaatte, qoonqoo kee irra billaa kaaʼi.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Waan nyaanni sun nama gowwoomsuuf, miʼaa isaatti hin gaggabin.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Sooromuuf jettee of hin dadhabsiisin; of qabuufis ogummaa qabaadhu.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Sooromni yommuu ati ija irra buufattutti ni bada; inni dhugumaan Baallee baafatee akkuma risaa gara samiitti ol barrisaatii.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Buddeena doqnaa hin nyaatin; cidha isaas hin kajeelin;
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 inni yeroo hunda waaʼee gatii yaadaatii. Inni, “Nyaadhuu dhugi” siin jedha; garaan isaa garuu si wajjin hin jiru.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Ati waanuma xinnoo nyaatte sana ni diddigda; dubbii kee gaarii sana illee ni dhabda.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Sababii inni ogummaa dubbii keetii tuffatuuf ati nama gowwaatti hin dubbatin.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Dhagaa daangaa durii hin dhiibin yookaan lafa qotiisaa ijoollee abbaa hin qabneetti hin darbin.
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 Furiin isaanii jabaadhaatii; inni gara isaanii goree sitti falma.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Qalbii kee gara gorsaatti, gurra kee immoo gara dubbii beekumsaatti deebifadhu.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Ijoollee kee adabachuu hin dhiisin; yoo ati arcummeedhaan adabde isaan hin duʼan.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Yaa ilma ko, yoo garaan kee ogeessa taʼe, garaan koo ni gammada;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 yoo arrabni kee waan qajeelaa dubbate, keessi koo baayʼee gammada.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Garaan kee cubbamootatti hin hinaafin; garuu yeroo hunda Waaqayyoon sodaadhu.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 Ati dhugumaan gara fuulduraatti abdii qabda; abdiin kees hin citu.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Yaa ilma ko, dhaggeeffadhu; ogeessa taʼi; qalbii kee daandii qajeelaa irra buufadhu.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Warra daadhii wayinii baayʼee dhuganitti yookaan warra foonitti gaggabanitti hin makamin;
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 machooftuu fi albaadheyyiin ni hiyyoomu; hirriba baayʼisuunis moofaa nama uffachiisa.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Abbaa kee kan si dhalche dhagaʼi; haadha kees yeroo isheen jaartu hin tuffatin.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Dhugaa bitadhu malee hin gurgurin; ogummaa, qajeelfamaa fi hubannaas bitadhu.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Abbaan nama qajeelaa gammachuu guddaa qaba; namni ilma ogeessa qabu isatti gammada.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Abbaan keetii fi haati kee haa gammadan; isheen si deesse sun haa ililchitu!
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Yaa ilma ko, garaa kee naa kenni; iji kees karaa koo haa ilaalu;
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 sagaagaltuun boolla gad fagoodhaatii, niitiin ganda labeenis boolla bishaanii dhiphaa dha.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Isheen akkuma saamtuutti riphxee nama eeggatti; namoota gidduuttis warra hin amanamne baayʼifti.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Eenyutu, “Anaaf wayyoo!” jedha? Eenyutu gadda qaba? Eenyutu lola qaba? Eenyutu komii qaba? Eenyutu sababii malee madaaʼa? Kan iji isaa diimatu eenyu?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Warra daadhii wayinii dhuguu irra akka malee turan, warra daadhii wayinii walmakaa afaaniin qabuu dhaqanii dha.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Yeroo inni diimatutti, yeroo inni billillee keessa ol xixinniqutti, yeroo inni suuta jedhee gad buʼutti daadhii wayinii ija itti qabdee hin ilaalin.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Dhuma irratti akkuma bofaa nama idda; akkuma buutiis nama ciniina.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Iji kee waan haaraa arga; qalbiin kees jalʼina yaada.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Ati akkuma nama walakkaa galaana guddaa ciisuu ti; akkuma nama fiixee utubaa doonii irra ciisuu taata.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Ati akkana jetta; “Isaan na dhaʼan; ani garuu hin miidhamne! Isaan na tuman; garuu natti hin dhagaʼamne! Ani dhugaatii biraa barbaaddachuuf yooman dammaqa?”
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
