Salomos Høisang 7

1 «Kor fagert din fot stig på skoen, du gjævings møy. Dine lender er bogne som ei sylgja, smidd av ei kunstnarhand.

Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.

2 Fanget som skåli rund, ho aldri vante vin. Livet ein kveitehaug med liljor ikring.

Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.

3 Eit killingpar barmen, tvillingar til ei gasella.

Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.

4 Din hals som eit filsbeinstårn, augo som Hesbons tjørner ved Bat-rabbims port. Nasen som Libanons tårn, som vender imot Damaskus.

Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.

5 Ditt hovudet som Karmel ris upp, og lokkarne purpur er, ein konge i flettom er fanga.»

Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.

6 «Å, kor fager, kor frid du er, du kjærleik so hugnadrik!

Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!

7 Som ei palma er du i vokster, som druvor din barm.

Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.

8 Eg meiner upp i palmen eg stig, i stylkerne tek eg tak, din barm skal vera som druvor, din ande er som dåm av eple.

Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,

9 Og munnen som ljuvaste vin.» «Som lett glid ned for min ven og kveikjer sovandes lippor.

Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.

10 Til min ven høyrer eg, og til meg stend hans trå.»

Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.

11 «Kom so min ven, ut på marki lat oss gå og i byom oss kvara!

Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.

12 Og i otta inni vingardom sjå, um vintreet sprett, um knupparne spring, um granattreet blømer! Der vil eg gjeva min elsk til deg.

Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.

13 Frå kjærleiks-epli strøymer ein fræn, alle slag frukt er ved dørom. Nye og gamle, min ven, hev eg gøymt til deg.

Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.