Salomos Høisang 1
1 Høgsongen av Salomo.
Salamana augstā dziesma.
2 «Han meg kysse med kyssar av sin munn. For din elsk han er betre enn vin.
Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
3 Dine salvar angar so ljuvt, ein utrend salve er ditt namn. Difor held møyar dei elskar deg.»
Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
4 «Drag meg etter deg. Og me spring. Kongen hev ført meg til sitt hus.» «Me vil fagnast og frygdast i deg. Me vil lova din kjærleik meir enn vin.» Med rette elskar dei deg.
Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
5 «Eg er brun, men like vel væn, de Jerusalems døtter, som Kedars tjeld, som Salomos dørtjeld.
Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
6 Sjå ikkje på at eg er so brun, at soli hev brent meg so. Mor sine søner harmast på meg, og meg sette til vingardsvakt. Eg hev ikkje vakta eigen gard.
Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
7 Seg, du som leikar i min hug, kvar gjæter du no? Kvar held du middagskvild? Må eg sleppa på villa å ganga i hjordi til felagarn’ dine.»
Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
8 «Um du ikkje det veit, du fagraste dros, du fylgje i drifti sitt spor og gjæt dine killingar fram der som hyrdingarn’ buderne hev.»
Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
9 «Med folarn’ for Faraos vogn deg, min hugnad, eg liknar.
Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
10 Di lekkjeprydde kinn er so væn, og din hals med perlor.
Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
11 Lekkjor av gull skal du få med sylv-prikkar på.»
Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
12 «Når kongen i laget sit sat, min narde han anga då.
Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
13 Ein myrra-pung er min ven, som eg ber ved min barm.
Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
14 Ein cyper blom-dusk er min ven meg i En-Gedis hagar.»
Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
15 «Å, kor du er fager, mi møy, kor du er fager! Dine augo er duvor.»
Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
16 «Å, kor du er fager, min ven, kor du er ljuv. Og vårt lægje er grønt.
Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
17 Cedrar er bjelkarn’ i vårt hus, cypressar er himling.»
Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
