Salmenes 92
1 Ein salme, ein song til kviledagen. Det er godt å prisa Herren, og å syngja ditt namn lov, du Høgste,
Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
2 å kunngjera di miskunn um morgonen og din truskap um næterne,
Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,
3 med tistrengs-cither og med harpa, med tankefullt spel på cither.
Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.
4 For du hev gledt meg, Herre, med ditt verk, og eg vil fegnast yver det dine hender hev gjort.
Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
5 Kor store dine gjerningar er, Herre! Ovdjupe er dine tankar.
Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!
6 Ein uvitug mann kjenner ikkje til det, og ein dåre skynar det ikkje.
Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.
7 Når dei ugudlege grønkar som gras, og alle illgjerningsmenner blømer, so er det til deira tyning til æveleg tid.
Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.
8 Men du, Herre, er høg i all æva.
Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.
9 For sjå dine fiendar, Herre - for sjå, dine fiendar skal forgangast, alle illgjerningsmenner vert spreidde.
Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.
10 Du lyfter upp mitt horn som hornet til villuksen, frisk olje er rent yver meg.
Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.
11 Og mitt auga skal sjå med lyst på mine fiendar, og øyro mine høyra um dei vonde som stend upp imot meg.
Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.
12 Den rettferdige skal renna upp som palmetreet, som ceder på Libanon skal han veksa.
Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus.
13 Dei er planta i Herrens hus og skal grønka i Guds fyregardar.
Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.
14 Endå i høg alder skyt dei friske renningar, dei er groande og grønkande
Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,
15 til å forkynna at Herren er rettvis, han, mitt berg, og at det ingen urett er i honom.
Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.
