Salmenes 51
1 Til songmeisteren; ein salme av David, då profeten Natan kom til honom, etter han hadde gjenge inn til Batseba. Gud, ver meg nådig etter di miskunn! Sletta ut mine brot etter din store godhug!
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
2 Två meg vel rein frå mi skuld, og reinsa meg frå mi synd!
Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
3 For mine misgjerningar kjenner eg, og mi synd er alltid framfyre meg.
Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
4 Mot deg einast hev eg synda og gjort det som vondt er i dine augo, so du må vera rettferdig når du talar, vera rein når du dømer.
Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
5 Sjå, eg er fødd i misgjerning, og mor mi hev avla meg i synd.
Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
6 Sjå, du hev lyst til sanning i innarste; so lær meg då visdom i hjartans løynrom!
Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
7 Reinsa meg frå synd med isop, so eg vert rein! Två meg, so eg vert kvitare enn snø!
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
8 Lat meg høyra fagnad og gleda, lat dei bein fagna seg som du hev slege sund!
Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
9 Løyn di åsyn for mine synder, og sletta ut alle mine misgjerningar!
Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
10 Gud, skap i meg eit reint hjarta, og gjev meg ei ny, stødug ånd inni meg!
Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
11 Kasta meg ikkje burt frå di åsyn, og tak ikkje din heilage ande frå meg!
Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
12 Gjev meg atter fagnaden av di frelsa, og haldt meg uppe med ei viljug ånd!
Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
13 So vil eg læra lovbrjotarar dine vegar, og syndarar skal venda um til deg.
Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
14 Gud, fria meg frå blodskuld, Gud, mine frelsar! So skal mi tunga fagna seg høgt yver di rettferd.
Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
15 Herre, lat upp mine lippor! So skal min munn forkynna din pris.
Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
16 For du hev ikkje lyst til slagtoffer - elles skulde eg gjeva deg det; i brennoffer hev du ikkje hugnad.
Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
17 Offer for Gud er ei sundbroti ånd; eit sundbrote og knust hjarta vil du, Gud, ikkje forsmå.
Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
18 Gjer vel imot Sion etter din nåde, bygg murarne åt Jerusalem!
Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
19 Då skal du hava hugnad i rettferds offer, i brennoffer og heiloffer; då skal dei ofra uksar på ditt altar.
Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
