Salmenes 26

1 Av David. Søm meg til min rett, Herre! for eg hev fare fram i mi uskyld, og til Herren hev eg sett mi lit uruggeleg.

Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu - es nešaubīšos.

2 Prøv meg, Herre, og freista meg, ransaka mine nyro og mitt hjarta!

Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas īkstis un manu sirdi.

3 For din nåde er for mine augo, og eg ferdast i di sanning.

Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā.

4 Eg sit ikkje saman med falske menner og gjeng ikkje inn hjå fule folk.

Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem.

5 Eg hatar samkoma av illmenne, og hjå dei ugudlege sit eg ikkje.

Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.

6 Eg tvær mine hender i uskyld og vil gjerne ferdast um ditt altar, Herre,

Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri,

7 til å kveda lydt med lovsongs røyst og fortelja um alle dine under.

Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus.

8 Herre, eg elskar di husvist og den stad der din herlegdom bur.

Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu.

9 Rykk ikkje mi sjæl burt med syndarar eller mitt liv med blodgiruge menner,

Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm;

10 som hev skamgjerd i sine hender og si høgre hand full av mutor.

Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu.

11 Men eg fer fram i mi uskyld; løys meg ut og ver meg nådig!

Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani.

12 Min fot stend på slettlende. I samlingarne skal eg lova Herren.

Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu.