Salmenes 25
1 Av David. Herre, til deg lyfter eg mi sjæl.
Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.
2 Min Gud, til deg hev eg sett mi lit; lat meg ikkje verta til skammar; lat ikkje mine fiendar gilda seg yver meg!
Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.
3 Ja, ingen av deim som ventar på deg, skal verta til skammar; men dei skal verta til skammar, som utan årsak bryt si tru.
Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.
4 Herre, lat meg kjenna dine vegar, lær meg dine stigar!
Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.
5 Leid meg fram i di sanning og lær meg! for du er Gud, min frelsar, på deg ventar eg all dagen.
Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.
6 Herre, kom i hug di miskunn og din nåde! for dei er frå æveleg tid.
Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.
7 Kom ikkje i hug min ungdoms synder og mine misgjerningar; kom meg i hug etter di miskunn for din godhug skuld, Herre!
Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!
8 Herren er god og rettvis; difor lærer han syndarar vegen.
Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.
9 Han leider dei audmjuke i det som rett er, og lærer dei audmjuke sin veg.
Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.
10 Alle Herrens stigar er nåde og sanning mot deim som held hans pakt og hans vitnemål.
Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.
11 For ditt namn skuld, Herre, forlat meg mi skuld, for ho er stor!
Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.
12 Kven er den mann som ottast Herren? Honom lærer han den veg han skal velja.
Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.
13 Hans sjæl skal stødt bu i sæla, og hans avkjøme skal erva landet.
Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.
14 Herren hev samlag med deim som ottast honom, og si pakt vil han kunngjera deim.
Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.
15 Mine augo er stendigt vende til Herren, for han dreg mine føter ut or garnet.
Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.
16 Vend deg til meg og ver meg nådig! for eg er einsleg og arm.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.
17 Min hjarteverk hev dei gjort stor; før meg ut or mine trengslor!
Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.
18 Sjå min armodsdom og mi møda, og forlat meg alle mine synder!
Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.
19 Sjå mine fiendar, at dei er mange! og dei hatar meg med rettarlaust hat.
Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.
20 Vara mi sjæl og frels meg! Lat meg ikkje verta til skammar! for eg flyr til deg.
Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.
21 Lat uskyld og trurøkna verja meg, for eg ventar på deg.
Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.
22 Å Gud, løys Israel ut or alle sine trengslor!
Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.
