Salmenes 21

1 Til songmeisteren; ein salme av David. Herre! Kongen gled seg yver di magt, og kor høgt han fagnar seg yver di frelsa!

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kungs, par Tavu spēku ķēniņš priecājās, un cik ļoti viņš līksmojās par Tavu pestīšanu!

2 Det hans hjarta ynskte, hev du gjeve honom og ikkje neitta honom det hans lippor bad um. (Sela)

Tu viņam dod, ko viņa sirds kāro, un neliedzi, ko viņa mute lūdz. (Sela)

3 For du kom honom til møtes med velsigning av gode ting; du sette ei kruna av gull på hans hovud.

Jo Tu nāci viņam pretim ar labu svētīšanu, Tu lieci uz viņa galvu kroni no šķīsta zelta.

4 Han bad deg um liv, du gav honom det, eit langt liv æveleg og alltid.

Viņš lūdz no Tevis dzīvību, to Tu viņam esi devis, ilgu dzīvošanu mūžīgi mūžam.

5 Stor er hans æra ved di frelsa; høgd og heider legg du på honom.

Viņam ir liela godība caur Tavu pestīšanu, Tu lieci godību un jaukumu uz viņu.

6 For du set honom til velsigning for alle tider, du hugnar honom med gleda for di åsyn.

Jo Tu viņu iecēli par svētību mūžīgi, Savā priekšā Tu viņu iepriecini ar prieku.

7 For kongen set si lit til Herren, og ved miskunn frå den Høgste skal han ikkje verta rikka.

Jo ķēniņš cerē uz To Kungu, un caur tā Visuaugstākā žēlastību viņš nešaubīsies.

8 Di hand skal finna alle dine fiendar, di høgre hand skal finna deim som hatar deg.

Tava roka atradīs visus Tavus ienaidniekus, Tava labā roka atradīs Tavus nīdētājus.

9 Du skal gjera deim som ein gloande omn, når du viser di åsyn; Herren skal rydja deim ut i sin vreide, og eld fortæra deim.

Tu tos darīsi kā degošu cepli Savas dusmības laikā; Tas Kungs tos aprīs Savā bardzībā, un uguns tos norīs.

10 Deira frukt skal du rydja ut av jordi og deira avkoma millom menneskjeborni.

Viņu augļus Tu nomaitāsi no zemes virsas un viņu dzimumu no cilvēku bērniem.

11 For dei stila på vondt imot deg, dei lagde upp meinråder; dei kann ingen ting.

Jo tie ļaunu pret Tevi darījuši, tie izdomāja negantību, bet nespēja to izdarīt.

12 For du skal få deim til å snu ryggen til, med dine bogestrengjer sigtar du på deira andlit.

Tu darīsi, ka tie griež muguru, Savu stopu Tu stiepsi pret viņu vaigiem.

13 Reis deg, Herre, i di magt! So vil me lovsyngja og prisa ditt velde.

Paaugstinājies, Kungs, Savā stiprumā, tad dziedāsim un teiksim Tavu varu ar dziesmām.